LIDA paziņojums jaunajiem nozares ministriem (24/01/2019)

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) ir vērsusies pie nozares ministriem ar oficiālu paziņojumu, kurā norāda uz problēmām, kuru risināšana prasa tūlītēju rīcību.

Pēdējo gadu laikā ir vērojama strauja dienestu attīstība - tiek iegādāti jauni un moderni tehniskie līdzekļi, automašīnas un aprīkojums, tiek attīstīti dienestu darbā izmantojamie tehniskie līdzekļi, tiek iegādāts NATO standartiem atbilstošs bruņojums un citi jauninājumi. Tomēr visā šajā modernizācijas procesā novārtā ir palicis pats galvenais dienestā izmantotais resurss - cilvēki. Visi dienesti, bez izņēmuma, saskaras ne tikai ar problēmām, kas saistītas ar jaunu darbinieku piesaistīšanu, bet arī jau pieredzējušo darbinieku noturēšanu dienestā.

Savā paziņojumā LIDA norāda uz tiem problēmjautājumiem, kuru maksimāli ātra risināšana ir vitāli svarīga ne tikai dienestu turpmākās attīstības veicināšanai, bet arī to vispārējo pamatfunkciju izpildes nodrošināšanai.

Kā visaktuālākais un biežāk pieminētais iemesls saistībā ar personāla trūkumu tiek minēts atalgojums. Ieviešot pašreizējo atlīdzības sistēmu, tās izvērtēšanā tika pieaicināta arī LIDA, kas, pēc iepazīšanās ar izstrādāto modeli, deva savu pozitīvo atzinumu saistībā ar to. Tomēr pēc sistēmas ieviešanas dzīvē nākas secināt, ka savus mērķus tā nav sasniegusi. Neproporcionāli un neadekvāti atalgojuma palielinājumi bija vienīgais šīs jaunās sistēmas ieviešanas rezultāts, kur atsevišķos amatos atalgojuma pieaugums bija vien 10 euro, kamēr citos - 300 un vairāk. Tāpat arī amatpersonu atalgojums netiek regulāri pārskatīts atbilstoši faktiskajai ekonomiskajai situācijai, kaut gan publiski nepārtraukti dzirdami apgalvojumi par ekonomiskās situācijas uzlabošanos valstī. Arī Valsts kancelejas izstrādātā valsts pārvaldes reorganizācija, LIDA ieskatā, šo problēmu nerisinās, jo kā galvenie tajā deklarētie mērķi ir ievērojama algu paaugstināšana tikai augsta ranga amatpersonām un vadītājiem.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem par 2018.gada 3. ceturksni, vidējā alga pirms nodokļu nomaksas, jeb bruto alga, Latvijā ir sasniegusi 1006 euro mēnesī, uzrādot 8.0% pieaugumu salīdzinājumā ar 2017. gada datiem. Savukārt patēriņa cenu kāpums 2018.gada pirmajos trīs ceturkšņos bija 2.9%. Ņemot vērā faktu, ka esošā atlīdzības sistēma neparedz regulāru atalgojuma pārskatīšanu, balstoties uz valsts ekonomiskajiem rādītājiem, tad amatpersonu atalgojums nav palielinājies, bet izdevumi, proporcionāli patēriņa cenu kāpumam, ir palielinājušies, līdz ar to secināms, ka amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi kopējais ekonomiskais stāvoklis un labklājības līmenis ir pasliktinājies.

LIDA uzskata, ka šāda situācija nav pieņemama, tāpēc no savas puses piedāvā atbildīgajām ministrijām izstrādāt izmaiņas atalgojuma sistēmā, veicot tajā uzlabojumus. Kā iespējamos risinājuma variantus LIDA piedāvā amatpersonu atlagojuma piesaisti vai nu valstī noteiktajai minimālajai algai, nosakot, ka minimālais atlagojuma līmenis (amatalga) dienestos ir vienlīdzīgs ar valstī noteikto minimālo algu reizinot to ar koificientu 2.0, un nosakot ikgadēju atalgojuma palielinājumu atbistoši iekšzemes kopprodukta pieauguma un patēriņa cenu kāpuma procentpunktu kopsummai. Šādas izmaiņas sistēmā nodrošinātu ne tikai amatpersonu algu palielināšanos atbilstoši valstī noteiktās minimālās algas pieaugumam, bet arī novērstu situāciju, kurā dēļ patēriņa cenu kāpuma pasliktinās amatpersonu labklājības līmenis. Vai arī, līdzīgi kā to citām amatpersonām jau paredz Atlīdzības likums, dienējošo algas piesaistīt vidējai bruto algai valstī, nosakot, ka minimālais atalgojuma līmenis (amatalga) dienestos ir iepriekšēja gada vidējā bruto alga reizināta ar koificientu 1.0. Šādas izmaiņas ne tikai nodrošinātu vienlīdzību strap likumā ietverto amatpersonu atalgojuma līmeņa noteikšanas principiem, bet arī tādu atalgojuma līmeni dienestos, kas veicinātu to konkurētspēju ar privāto sektoru un citām valsts iestādēm cilvēkresursu piesaistes jomā. Kā arī, papildus iepriekš minētajam, ir jārisina jautājums par to, ka esošā atalgojuma sistēma rada situācijas, kurā amatpersonas, kuru faktiskajā dienesta pienākumu izpildē pastāvošie riski un atbildība ir mazāka, saņem lielāku atalgojumu tikai pamatojoties uz faktu, ka ieņemamais amats paredz virsnieka dienesta pakāpi.

Paralēli situācijai, kas saistīta ar vispārējo atalgojuma līmeni, bez ievērības nedrīkst atstāt arī situāciju ar virsstundu darba un darba svētku dienās apmaksu. LIDA skatījumā, pilnībā nepieņemama ir situācija, kurā Atlīdzības likums amatpersonām liedz vienlīdzīgus darba apmaksas noteikumus salīdzinājumā ar personām, kuras strādā pamatojoties uz civiltiesiski noslēgtu līgumu. Eiropas Sociālās Hartas 4. pants un Eiropas sociālā pīlāra pamatprincipi nosaka, ka darbiniekiem ir tiesības uz taisnīgu atalgojumu. Līdz ar to LIDA uzskata, ka šāds normatīvais regulējums ir pretrunā ar šo abu dokumentu noteiktajām pamatnostādnēm. Papildus tam, ņemot vērā situāciju ar personāla trūkumu, šāda atlīdzības noteikšanas politika neveicina iespēju piesaistīt nepieciešamos cilvēkresursus, savukārt esošais mehānisms, kurā virsstundas tiek kompensētas ar brīvdienām, rada situācijas, kurās tiek apdraudēta pašu dienestu pamatfunkciju izpilde, kas, savukārt, rada nepieņemamu apdraudējumu valsts iedzīvotāju drošībai. LIDA mērķis ir likvidēt pastāvošo situāciju, un LIDA ieskatā arī atbildīgajām ministrijām būtu jābūt ieinteresētām pastāvošās situācijas risināšanā.

Sociālās garantijas dienējošajiem ir vēl viens no svarīgiem un pēdējā laikā aktuāliem jautājumiem. 2018.gads arī uzskatāmi parādīja, ka šis jautājums tiek izmantots no atsevišķu politisko spēku un ar tām saistītu organizācijus puses kā instruments sabiedrības viedokļa veidošanā un cilvēku musināšanā. Visizteiktāk tas bija pamanāms tieši pirms 13. Saeimas vēlēšanām, kad dažādi tika manipulēts ar informāciju saistībā ar izdienas pensijām, un arī pirms izmaiņu pieņemšanas saistībā ar 2019. gada pagaidu budžetu, kad sabiedrībā tika izplatīta neprecīza un maldinoša informācija par izdienas pabalstu izmaksu.

LIDA ieskatā, šādas situācijas, kad no politiķu vai iestāžu un organizāciju puses tiek izplatīta neprecīza vai maldinoša informācija saistībā ar dienējošajiem svarīgiem jautājumiem, nav pieņemama. Neņemot vērā labklājības ministra J.Reira izteikumu par to, ka „šim cilvēkam neinteresē, ka kaut kad viņam būs izdienas pensija (..)”[1], tādejādi paužot uzskatu, ka šis jautājums nav aktuāls, LIDA uzskata pilnīgi pretēji - šis jautājums ir svarīgs gan jau daudzus gadus dienestā esošajiem, gan tiem, kas dienestu tikai uzsākuši. Protams, ņemot vērā gan starptautisko organizāciju, gan vietējo kompetento iestāžu pausto par to, ka izdienas pensiju sistēmā ir nepieciešamas izmaiņas, nenoliedzams ir fakts, ka šādas izmaiņas būs. Tomēr LIDA uzskata un uzsver, ka, piemkārt, pirms sākt šādas izmaiņas plānot, ir jāsakārto atalgojuma jautājums, otrkārt - jebkādas izmaiņas šajā jomā attiecināmas uz tām amatpersonām, kuras dienestu uzsāks pēc to stāšanās spēkā; treškārt - izmaiņas, īpaši attiecībā uz izdienas vecuma paaugstināšanu, ir jāveic paralēli izmaiņām dienesta organizācijā kopumā, lai izvairītos no situācijām, kāda ir novērojama jau patlaban, kad dienestu plāno un organizē jauni un spēcīgi cilvēki ar minimālu pieredzi, bet tiešās funkcijas, kas saistītas ar smagu fizisko un emocionālo slodzi, pilda gados vecāki un pieredzējušāki, tai skaitā pirmspensijas vecuma cilvēki, un, ceturtkārt - amatpersonas, uz kurām izmaiņas būs attiecināmas, sasniedzot izdienas pensijas vecumu, nedrīkst saņemt pārāk zemu izdienas pensiju tādā apjomā, kas nenodrošinātu vismaz vidēju labklājības līmeni. Salīdzinoši bieži kā pretarguments izdienas pensijām tiek minēts fakts, ka amatpersonas, pēc došanās izdienas pensijā, turpina strādāt. LIDA vēlas vērst uzmanību uz to, ka mūsdienās darba gaitas, ņemot vērā pensijas apjomu, ir spiesti turpināt ne tikai izdienas pensijā aizgājušās amatpersonas, bet arī daudzas vecuma pensiju saņemošās personas. Līdz ar to šāda argumenta izmantošana sarunās par izmaiņām izdienas pensiju sistēmā ir, mazākajā mērā, klajas nekompetences apliecinājums. Vienīgais aspekts šajā saistībā, kuru LIDA no savas puses neatbalsta, ir tas, ka amatpersonas, pēc aiziešanas izdienas pensijā, īpaši gadījumos, kad tas noticis balstoties uz atzinumu par veselības stāvokli, turpina darba attiecības ar dienestu jau kā darbinieki, pildot tādus pat vai līdzvērtīgus amata pienākumus. Jāpiebilst gan, ka šāda situācija novērojama galvenokārt tikai saistībā ar augsta ranga amatpersonām, kuras ieņem vadošus amatus, līdz ar to, tā nav uzskatāma par tendenci, kas attiecināma uz dienējošajiem kopumā.

Ņemot vērā valsts ekonomisko izaugsmi, ir jārada iespēja atjaunot tādas sociālās garantijas kā pabalsts par bērna piedzimšanu. Šī pabalsta izmaksa savulaik tika pārtraukta tieši saistībā ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos valstī. Pabalsta izmaksas atjaunošana veicinātu arī personāla trūkuma problēmas ātrāku atrisināšanu, jo palielinātu dienestu konkurenci šajā jomā.      

Pēdējo gadu laikā ir novērojama dienestu attīstība attiecībā uz mūsdienīga aprīkojuma un tehnisko līdzekļu izmantošanu. Tomēr neņemot vērā norādīto, LIDA savā ikdienas darbā saskaras ar jautājumiem, kas saistīti gan ar šī aprīkojuma vispārējo pieejamību, gan piemērotību un lietderību dienesta pienākumu izpildei, darba drošību un telpu vispārējo tehnisko stāvokli. Lai izvairītos no šādām situācijām, LIDA aicina ministrijas veicināt šo problēmjautājumu risināšanu. Iepazīstoties ar situāciju citās Eiropas valstīs, LIDA ir konstatējusi, ka jautājumos, kas saistīti ar jauna aprīkojuma un tehnisko līdzekļu iegādi, dienesti sadarbojas ar arodbiedrībām, lai kopā ne tikai pilnvērtīgāk izvērtētu piedāvājumus un pieņemtu lēmumu par konkrēta aprīkojuma vai tehnisko līdzekļu izmantošanas ieviešanu, bet arī, lai kopīgi izstrādātu šo elementu lietošanas instrukcijas atbilstoši darba drošības prasībām. Šāda veida sadarbība ir abpusēji izdevīga un veicina arī pašu dienējošo, kā šī aprīkojuma un tehnisko līdzekļu gala lietotāju, lielāku iesaisti dienesta attīstības veicināšanā. Savukārt attiecībā uz dienesta telpu vispārējo tehnisko stāvokli LIDA rosina veicināt plašākas dienestu pilnvaras saistībā ar šo jautājumu risināšanu, jo šobrīd par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un uzturēšanu atbild Nodrošinājuma valsts aģentūra, visi ar to saistītie procesi ir nevajadzīgi un pārlieku birokratizēti, un, līdz ar to, veidojot situāciju, kurā atsevišķu dienesta telpu (policijas iecirkņu, ugunsdzēsības depo un robežsardzes nodaļu) tehniskais stāvoklis ir tuvu kritiskam, jo trūkumu novēršanai nepieciešams neadekvāti ilgs laiks un tas saistīts ar pārmērīgu administratīvo slogu.

Svarīga nozīme turpmākajā dienestu attīstībā ir arī sadarbībai ar arodbiedrību. Savas darbības laikā LIDA vairākkārtīgi ir pierādījusi, ka dienestu izvairīšanās no šo attiecību stiprināšanas un sadarbības paplašināšanas nereti noved pie situācijām, kurās dienestiem nākas novirzīt jau tā ierobežotos resursu tādām aktivitātēm, kā, piemēram, tiesvedība, tādejādi bremzējot pašu pamatuzdevumu izpildes sekmīgu nodrošināšanu. LIDA uzskatā tieši atbildīgajām ministrijām būtu jābūt tām, kuras veicina šo sadarbību, jo nenoliedzams ir fakts, ka tā uzlabo ne tikai pašu dienējošo situāciju attiecībā uz tiesisko un interešu pārstāvību, bet arī veicina pilnvērtīgāku un vispusīgāku dienestu vadītāju informētību par kopējo situāciju tajos. Papildus jau minētajam par ciešāku sadarbību saistībā ar aprīkojuma un tehnisko līdzekļu iegādi, LIDA uzskata, ka dienējošo un dienestu interesēs ir arodbiedrības tiešāka iesaiste arī tādos procesos kā amatpersonu darbības izvērtēšana, dienesta pārbaužu veikšana, disciplinārlietu izmeklēšana un ar dienesta ētiku saistītu jautājumu izskatīšana. Lai veicinātu šo sadarbību, LIDA no atbildīgo ministriju puses sagaida izmaiņas attiecīgajos normatīvajos aktos, kas nedotu iespēju dienestiem ignorēt arodbiedrības viedokli un ieskatus gan iepriekš minētajās situācijās, gan citos jautājumos, kas saistīti ar biedru tiesību un interešu pārstāvniecību. LIDA starptautiskā pieredze rāda, ka daudzās valstīs arodbiedrības darbība ir tieši saistīta ar dienestu vadību. Tā, piemēram, Polijā, kur arodbiedrības tradīcijas ir daudz senākas nekā Latvijā, un vairākās citās valstīs, arodbiedrības ir integrētas pašos dienestos, respektīvi arodbiedrības oficiālajiem pārstāvjiem tās darbības nodrošināšana un mērķu īstenošana ir dienesta pienākums, par kura izpildi tiek saņemts atalgojums. Savukārt Lietuvā arodbiedrības pilnvarotajiem pārstāvjiem dienesti apmaksā noteiktu darba stundu skaitu (180 stundas) gadā, kuras tās velta ar arodbiedrības darbības nodrošināšanu saistītiem pasākumiem dienesta pienākumu izpildes laikā. Tāpat vairākās valstīs arodbiedrības, paralēli biedru naudas iemaksām tiek finansētas arī no darba devēju puses, tādejādi atkārtoti apliecinot, ka to darbība ir svarīga sekmīgai nozares darbības nodrošināšanai un attīstībai.  

Kā svarīgs aspekts šajā sakarā jāmin arī fakts, ka neviens no dienestiem nav noslēdzis koplīgumu vai nozares ģenerālvienošanos ar arodbiedrību. Šāda koplīguma noslēgšana ir ne tikai dienējošo, bet arī dienestu un visas nozares interesēs. Pirmajiem tas dotu papildus drošības un stabilitātes sajūtu, bet otrajiem - palielinātu nodarbināto motivāciju uzlabot sava darba kvalitāti un lojalitāti. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd, gan saistībā ar atalgojumu un sociālajām garantijām, gan personāla nodrošinājumu.

LIDA savā darbībā par prioritāti vienmēr ir uzskatījusi savu biedru tiesību un interešu aizstāvību, un šī uzdevuma izpildē ir gatava ne tikai pieprasīt rīcību no atbildīgajām amatpersonām un iestādēm, bet arī sadarboties ar tām, lai kopīgiem spēkiem risinātu pastāvošās problēmas un veicnātu darba apstākļu uzlabošanu. LIDA ir pārliecināta, ka cieša, abpusēja sadarbība gan sociālā dialoga ietvaros, gan praktiski līdzdarbojoties ikdienā, var veicināt patreiz pastāvošo problēmu sekmīgu atrisināšanu.