LIDA papildina savas zināšanas (27/06/2018)

No 2018. gada 21. līdz 22. jūnijam LIDA juriste Alise Rozīte piedalījās Eiropas reģionālās padomes gados jauno (līdz 35 gadu vecumam) sieviešu konferencē Berlīnē par sieviešu tiesībām uz nodarbinātību un biedrošanās brīvību, kā arī mehānismiem, lai pasargātu no vardarbības darba vietā. 

Konferences ietvaros notika nozīmīga pieredzes apmaiņa dažādu valstu arodbiedrību pārstāvju starpā par dažādām tēmām - vienlīdzīgām sieviešu tiesībām, sociālajām garantijām sievietēm, sievietēm kā līderēm arodbiedrībā un valstī, diskriminācijas izskaušanu, vardarbību darba vietā un kā arodbiedrība var palīdzēt pārkāpumu gadījumā. 

LIDA juriste A. Rozīte norāda: “Kopumā jāsecina, ka situācija Latvijā ir labāka nekā daudzās citās Eiropas valstīs. Īstenojot demogrāfijas uzlabošanas politiku, Latvijā piedāvāto sociālo aizsardzību sievietēm var uzskatīt par samērā izdevušos. Tomēr Latvijā, un īpaši iekšlietu nozarē, ir saskatāmi diskriminācijas un vardarbības riski, pamatojoties uz aizliegto - dzimuma - kritēriju. Lai gan arvien vairāk sieviešu izvēlas strādāt iekšlietu jomā, vēl aizvien saskatāms izteikts vīriešu pārsvars šajās profesijās, īpaši ieņemot vidēja vai augstāka līmeņa vadītāju amatus. Laiku pa laikam pie LIDA vēršas sievietes, kas dienesta vietā saņēmušas komentārus par savu izskatu vai apģērbu. Atbilstoši mūsdienu darba ētikas tendencēm, šādi komentāri formālās darba attiecībās nav pieļaujami. Tāpat nav pieļaujami aizvainojoši izteikumi, kas pausti humora formā un jebkāds fizisks kontakts, kas liek justies neērti. Ja sievietei minētās darbības liek justies neērti vai pat aizvainotai, šāda situācija ir nekavējoties jārisina. Jau pagājušā gadā LIDA palīdzēja darbiniecei, kura bija saņēmusi komentārus no tiešā priekšnieka, ka ir “skaistulīte“ negatīvā kontekstā. Papildus ar citiem izteikumiem, sievietei radās paaugstināta stresa situācija, un bija nepieciešama mediķu palīdzība. Priekšnieks tika disciplināri sodīts un iestāde atvainojās darbiniecei. Tāpēc gadījumos, kad sievietei jādzird neētiskas replikas, aicinām nekavējoties griezties pie arodbiedrības, jo tas ir ne tikai cilvēktiesību pārkāpums, bet arī tieši saistīts ar personas psihoemocionālo veselību un spēju pildīt darba pienākumus, neraizējoties par blakuslietām.”

Norādāms, ka šobrīd notiek jaunas Starptautiskās darba organizācijas konvencijas par aizsardzību pret vardarbību pamatojoties uz dzimuma kritēriju (gender-based), izstrāde, ko aktīvi atbalsta Starptautskā arodbiedrību savienība, kas būtu ļoti noderīga cīņā ar vardarbību darba vietās.

Savukārt no 19. līdz 21.jūnijam LIDA Padomes loceklis Juris Kabanovs piedalījās Eiropas Arodbiedrību Institūta (ETUI) rīkotajā apmācību seminārā "Psihosociālie riski un darba organizācija" Ostendē, Beļģijā.

Seminārā piedalījās arī pārstāvji no Somijas, Beļģijas, Rumānijas, Maltas, Bulgārijas, Polijas un Maķedonijas. Galvenais apmācību mērķis - pilnveidot arodbiedrību pārstāvju zināšanas par psihosociālajiem darba riskiem; noteikt, vai un kā darba darba organizācija var radīt psihosociālos riskus darba vietā; iepazīt psihosociālo risku seku ietekmi uz darba ņēmēju veselību; vērtēt arodbiedrību lomu sarunās par izmaiņām darba organizācijā, kā rezultātā iespējams samazināt psihosociālos riskus; radīt kopēju pieeju psihosociālo risku jautājumu risināšanā.

Semināra ietvaros tika veikta gan teorētiska pieredzes un zināšanu apmaiņa, gan praktisks darbs ar mērķi uzlabot arodbiedrību pārstāvju zināšanas un iemaņas informācijas analīzes un pasniegšanas jomā. Ar prezentācijām uzstājās Eiropas Savienības Aģentūras EUROFOUND un ETUI Zinātniskās izpētes nodaļas speciālisti.

Pēc semināra LIDA Padomes loceklis J.Kabanovs atzīst, ka "šāda veida pieredze mums kā arodbiedrībai ir neatsverama. Varam justies pagodināti ka tieši LIDA pārstāvis, kā vienīgais no plašās Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienības biedru saimes, piedalījās šajā pasākumā. Seminārā apskatītā jautājuma aktualitāte ir nenoliedzama- savā ikdienas darbā ar to saskaras katrs no mums, un ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā un pasaulē. Un, tāpat kā Latvijā, arī Eiropā arodbiedrības saskaras ar faktu, ka darba devēji nevēlas saskatīt šo problēmu kā daļu no vispārējās darba drošības, sliecoties psihosociālo risku radītās sekas "norakstīt" uz katra indivīda personīgo īpašību rēķina. Darba, jeb dienējošo gadījumā- dienesta, organizācija ir galvenais šo risku rašanās cēlonis un tai pat laikā tas ir arī instruments kā šos riskus, un līdz ar to arī to radītās sekas, mazināt. Šeit svarīga ir mijiedarbība starp darba devējiem, darba ņēmējiem un arī likumdevēju. Mēs, kā arodbiedrība, pārstāvam darba ņēmēju, dienējošo, tiesības un intereses, un tāpēc ieņemam svarīgu lomu šajā procesā. Un ar pārliecību varu apgalvot, ka LIDA ir gan zināšanas, gan pieredze, lai šāda rakstura jautājumus veiksmīgi risinātu. Bet, lai to darītu, ir nepieciešams, lai paši dienējošie to vēlētos."