Izdienas pensiju sistēma jāsaglabā (12/04/2018)

Marta sākumā tika publicēti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījuma dati par pensijas sistēmu valstī. Latvija ir pakļauta pēcpārbaudes kontrolei no OECD puses par kopējo finansiāli ekonomisko situāciju. Viens no šī pētījumā izvirzītajiem jautājumiem bija – vai Latvijai nepieciešama divu pensiju sistēma, proti, sociālā un izdienas pensija? Atbilde bija, ka pietiktu ar vienu. Tā bija viena no pētījumā izvirzītajām hipotēzēm un tika publicēta masu saziņas līdzekļos, izraisot pamatīgu ažiotāžu un virkni jautājumu, kas nerimst vēl tagad.

Pēc pētījuma datu nonākšanas publiskajā telpā Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis nekavējoties sniedza komentāru, uzsverot, ka tas neatbilst pašreizējai situācijai valstī un likvidēt likumu par izdienas pensiju nav pieļaujams.

Šādu viedokli pauž arī Valsts policija.

Pētījums ir informatīvs materiāls, un lēmums par izdienas pensijām ir jāpieņem valdībai un Labklājības ministrijai kā centrālajai institūcijai.

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) aicina būt informētiem, ka nekādas izmaiņas izdienas pensijas likumā nav noteiktas. Jāsaprot, ka nekādas krasas izmaiņas nevar tikt veiktas un nevar stāties spēkā jau nākamajā dienā.

Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska viedoklis saistībā ar OECD ziņojumu, kurā tika vērtēta arī izdienas pensiju sistēma Latvijā

Iekšlietu ministrija nav plānojusi un tuvākā nākotnē arī neplāno izmaiņas saistībā ar izdienas pensiju pārskatīšanu iekšlietu nozares amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Iekšlietu nozares izdienas pensijas nevar tikt skatītas horizontāli, neizvērtējot katras valsts un nozares konkrētos apstākļus.

Iekšlietu nozarē strādājošajās amatpersonas ir pakļautas noteiktiem riskiem, jo pilda valsts funkcijas dzīvībai un veselībai bīstamās situācijās un specifiskos fiziski un emocionāli smagos apstākļos. Šo jautājumu vērtējusi arī Satversmes tiesa un secinājusi, ka izdienas pensija ir papildu sociālā garantija personām, kuras valsts interesēs īpašos apstākļos pildījušas noteiktas funkcijas. 

Iekšlietu dienestu amatpersonām būtiska ir fiziskā sagatavotība, jo dienestā var atrasties tikai tādas amatpersonas, kuru veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atbilst noteiktām prasībām.

Tāpēc, kā iekšlietu ministrs uzskatu, ka, atņemot vienu no būtiskākajām sociālajām garantijām policistiem, glābējiem un robežsargiem, tiks būtiski ietekmēta Latvijas iekšējā drošība, jo iekšlietu dienestos vairāk nekā 30% amatpersonām ir tiesības pieprasīt izdienas pensiju un šāds solis novedīs pie nekontrolētas personāla aizplūšanas visos iekšlietu dienestos. Mēs nevaram atļauties šādā veidā apdraudēt Latvijas iedzīvotāju drošību.

Iekšlietu ministrijai jau reiz šāda pieredze ir bijusi, kad tika publiski prezentēta iepriekšējā izdienas pensiju koncepcija un pēc tam notika rekordliela amatpersonu atvaļināšanās no dienestiem. Šādas situācijas atkārtošanās nav pieļaujama.

Labklājības ministram viedoklis saistībā ar izdienas pensiju sistēmu Latvijā

Savu viedokli par pētījumu un tā rezultātiem ir paudis arī Labklājības ministrs Jānis Reirs.

Izdienas pensija pēc būtības nav nekāda pensija, bet gan atliktais algu maksājums, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda labklājības ministrs (publicēts www.la.lv, 2018.gada 8.martā).

Viņš sacīja, ka sabiedrībā valda nepareizs viedoklis par izdienas pensiju, jo patiesībā šajā jautājumā neesot nekāda sakara ar pensiju. Tas ir atliktais maksājums, proti, cilvēkam maksā algu, bet, lai noturētu šo cilvēku, tiek piedāvāts, ka nākotnē tiks samaksāts, kas, pēc Reira domām, nav pareizi.

Ministrs uzskata, ka jāmaksā uzreiz, jo nozarēs, kurās ir izdienas pensijas, darbu pamet vecie darbinieki, bet jaunajiem cilvēkiem šāda kārtībā nav pievilcīga. Šim cilvēkam neinteresē, ka kaut kad viņam būs izdienas pensija, viņam interesē adekvāts atalgojums uzreiz, uzsvēra Reirs, piebilstot, ka izdienas pensiju kontekstā būtu jārisina atalgojuma jautājums nozarēs, kur ir izdienas pensijas.

Viens no OECD priekšlikumiem par pensiju sistēmu Latvijā bija no jauna iekļaut izdienas pensijas galvenajā pensiju shēmā, kas, pēc ministra teiktā, nozīmē pārtraukt šo praksi.

LIDA uzskata, ka esošā izdienas pensiju sistēma ir jāsaglabā, paralēli dodot darbiniekiem, kuri sasnieguši 50 gadu vecumu un vēlas turpināt dienestu, to darīt vēl vismaz 5 gadus. Pretstatā labklājības ministra izteikumiem izdienas pensija ir viena no sociālajām garantijām ar kuru uzsākot dienestu rēķinās katra amatpersona. Savukārt J.Reira izteikumi par to, ka uz izdienas pensiju rēķina būtu jārisina atalgojuma jautājums, LIDA nav pieņemami. Šādi izteikumi, kā arī apgalvojumi par to, ka dienestu uzsākošajām un jau dienējošajām amatpersonām neinteresē viņu finansiālā labklājība arī pēc atvaļināšanās no dienesta sakarā ar noteikta vecuma sasniegšanu vai veselības stāvokli, ir absurdi.

LIDA aicina katru dienējošo amatpersonu nopietni apsvērt iespēju stāties arodbiedrības biedru rindās, jo tikai kopīgiem spēkiem mēs varam cīnīties par savu interešu un tiesību aizstāvību!

(informācija sagatavota izmantojot Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas un LETA sniegto informāciju, kā arī publiski pieejamos interneta resursus)