Dienējošajiem ir tiesības uz taisnīgu atalgojumu (11/02/2018)

Šā gada 9.februārī notika Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības (LIDA) Paplašinātā sēde. Viens no svarīgākajiem jautājumiem dienas kārtībā bija par dienējošo tiesībām saņemt piemaksu par darbu svētku dienās.

Patreizējā redakcijā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likums) 14.panta 6.daļa nosaka, ka „Amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, saņem piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes”, savukārt Darba likuma 68.panta 1.daļa nosaka, ka „Darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes”.

LIDA uzskata, ka šāds regulējums nav taisnīgs un liedz amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm saņemt godīgu atalgojumu par dienesta pienākumu pildīšanu svētku dienās.

Pirmkārt. Atlīdzības likuma un Darba likuma atšķirīgais regulējums rada situāciju, kurā amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek liegta iespēja saņemt līdzvērtīgu atalgojumu tam, kāds šādās situācijās paredzēts privātajā sektorā strādājošajiem. Ņemot vērā apstākli, ka patreiz visi dienesti saskaras ar personāla trūkumu un daudzi dienējošie izvēlas pamest dienestu, lai strādātu privātajā sektorā, šim jautājumam vajadzētu pievērsties pastiprināti.

Otrkārt. Atlīdzības likuma regulējums nostāda amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret citām amatpersonām (darbiniekiem).

LIDA Valdes priekšsēdētājs A.Augustāns informēja, ka: „Vairākus gadus atpakaļ šis jautājums jau tika aktualizēts, tomēr toreiz saskārāmies ar lielu pretestību no Valdības puses sakarā ar smago ekonomisko situāciju valstī. Patreiz no politiķiem dzirdam, ka valsts ekonomika ir atkopusies un strauji attīstas. Par to liecina arī valsts budžeta līdzekļu sadalījums, kur daudzām sfērām, tai skaitā valsts aizsardzībai, tiek atvēlēti milzīgi līdzekļi. Uzskatu, ka savulaik lietotie argumenti par situāciju valstī vairs nav pamatojums šī jautājuma nerisināšanai. Arī LIDA biedru skaits šajā laika posmā ir ievērojami palielinājies un katrs mūsu biedrs dod mūsu viedoklim lielāku nozīmi un svaru. Aicinu katru Iekšlietu un Tieslietu ministrijas amatpersonu un darbinieku, kurš vēl nav LIDA biedrs, nopietni apsvērt iestāšanos LIDA. Sen pagājuši tie laiki, kad arodbiedrība tikai pārstāvēja savus biedrus disciplinārsodu apstrīdēšanas procesos, nodrošinot tiem pienākošos tiesisko aizsardzību. LIDA mērķis ir veicināt dienestu attīstību ar dienējošo un strādājošo dienesta un darba apstākļu uzlabošanu. Darbinieks, kurš saņem pienācīgu un taisnīgu atalgojumu, un pilda savus pienākumus atbilstošā darba vidē un ar tam piemērotu aprīkojumu, ir jebkura dienesta attīstības stūrakmens. Savukārt biedru skaits LIDA ir ne tikai arodbiedrības viedokļa spēka un rīcības spējas rādītājs, bet arī atspoguļo to, cik daudzi no dienējošajiem un darbiniekiem ir ieinteresēti un gatavi kaut ko darīt, lai veicinātu dienestu attīstību un līdz ar to arī sava atalgojuma un dienesta apstākļu uzlabošanu. Kopībā ir spēks ar kuru šādus un līdzīgus jautājumus ir iespējams risināt. Lai arī cik zinoši un protoši mēs būtu katrs individuāli, kā personības, tikai kopā mēs varam panākt to, lai mūsu balsi ne tikai sadzird, bet arī to, lai mūsu viedoklis tiktu ņemts vērā un mūsu prasības izpildītas.”

Dotā jautājuma risināšanā LIDA uzsāks dokumentu sagatavošanu iesniegšanai atbildīgajās instutūcijās. Par procesa gaitu un rezultātiem LIDA biedri tiks informēti ar arodbiedrības mājas lapas (www.lida.lv) starpniecību. Savukārt biedri tiek aicināti aktīvi izteikt savu viedokli par arodbiedrības virzītajiem jautājumiem izmantojot iespēju ievietot komentārus pie mājas lapā esošajiem ierakstiem. Šāda iespēja ir ikvienam LIDA biedram, kurš ir reģistrējies kā mājas lapas lietotājs. LIDA darbojas tikai un vienīgi savu biedru interesēs, tāpēc svarīgs ir katra biedra viedoklis.

Papildus jautājumam par piemkasu par darbu svētku dienās tika skatīts arī jautājums par komandējuma naudas apmēru komandējumiem valsts iekšienē. Arī šis jautājums, lai arī netieši, ir saistīts ar dienējošo materiālo stāvokli. Pašlaik spēkā ir 2010.gada 12.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumu saistītie izdevumi”, kas nosaka, ka ēdināšanai un citu pakalpojumu apmaksai komandējuma laikā dienā paredzēti 6 EUR. Stājoties spēkā šiem noteikumiem spēku zaudēja citi, 2002.gada 28.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.219 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi”, kuros dienas naudas apmērs bija noteikts 4 LVL, jeb 5.69 EUR. No augstāk minētā izriet, ka ja neskaita 31 centa pieaugumu uz pārejas no latiem uz eiro rēķina (summa no 5.69 EUR noapaļota uz 6 EUR), tad minētā summa nav tikusi palielināta kopš 2002.gada maija. Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes dati par laika posmu no 2002.gada maija līdz 2017.gada decembrim liecina, ka patēriņa cenu pieaugums (inflācija) šajā laika posmā sasniedz 79.6% (dati no www.csb.gov.lv uz 2018.gada 9.februāri)! Līdz ar to rodas situācija, ka starpība starp izmaksāto komandējuma dienas naudu un reālajiem komandējuma izdevumiem ēdināšanai un citiem pakalpojumiem dienējošajam vai darbiniekam jāsedz no saviem finanšu līdzekļiem. LIDA uzskata, ka šāda situācija nav pieņemama un ir nekavējoties jārisina. Dienējošais vai darbinieks komandējumā tiek nosūtīts lai veiktu darba devēja dotos uzdevumus darba devēja interesēs un atrašanās komandējumā nedrīkst radīt personai papildus izdevumus, tādejādi pasliktinot viņa materiālo stāvokli. Lai uzsāktu minētā jautājuma risināšanu LIDA uzsāks dokumentu sagatavošanu iesniegšanai atbildīgajās instutūcijās. Par procesa gaitu un rezultātiem LIDA biedri tiks informēti ar arodbiedrības mājas lapas (www.lida.lv) starpniecību.