LIDA tiekas ar iekšlietu ministru (06/10/2023)

Jau iepriekš savā sociālās vietnes Facebook kontā informējām, ka šī gada 4.oktobrī notika LIDA valdes priekšsēdētāja Armanda Augustāna un iekšlietu ministra Riharda Kozlovska tikšanās. Jābilst, ka šoreiz tikšanās iniciators bija iekšlietu ministrs, un tas uzskatāms par soli virzienā uz ciešāku un racionālāku sociālo dialogu starp ministriju un arodbiedrību.

Tikšanās laikā ministrs iepazīstināja tās dalībniekus gan ar šajā gadā jau paveikto, gan plāniem tuvākajiem trīs gadiem. Nozīmīgākie punkti viennozīmīgi bija saistīti ar LIDA biedriem aktuālākajiem jautājumiem – atalgojumu un sociālajām garantijām.

Jau tikšanās sākumā tika sniegta skaidra atbilde uz jautājumu par publiski izskanējušo informāciju attiecībā uz jaunu kompensāciju ieviešanu – uzturdevas kompensāciju un kompensāciju par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem maksājumiem. Minētās piemaksas tika plānotas kā ar nodokļiem neapliekamas ikmēneša izmaksas, attiecīgi 300 un 250 euro apmērā. No ministra sniegtā skaidrojuma izriet, ka šī ministrijas iniciatīva noraidīta, novirzot papildus līdzekļus veselības un izglītības nozarēm.

Runājot par plānoto atalgojuma palielinājumu ministrs informēja, ka valdība ir apstiprinājusi papildus finansējuma piešķiršanu nozarei, kas ļaus 2024.gadā turpināt iesākto atalgojuma palielināšanu. Līdzīgi kā šogad, arī nākamgad atalgojuma palielinājums amatpersonām plānots “vidēji 10%” robežās. Attiecīgs papildus finansējums šādiem mērķiem plānots arī attiecīgi uz 2025. un 2026.gadu, kā arī dienestos nodarbināto (civilpersonu) atalgojuma palielināšanai nākamo trīs gadu posmā. Tomēr šeit jāmin fakts, ka lēmumu par atalgojuma apmēru, un attiecīgi par tā palielināšanu, konkrētam amatam pieņem katras iestādes vadība, nevis ministrija. Līdz ar to LIDA aicinās dienestu priekšniekus, lemjot par atalgojuma jautājumiem, pieturēties pie solidaritātes principa nevis procentos, bet gan ņemot vērā to, ka, lai arī procentu izteiksmē inflācija visiem ir vienāda, reālā tās izpausme daudz lielāku iespaidu atstāj tieši uz tiem, kuri saņem mazāko atalgojumu.

Ne mazāk svarīgs jautājums, uz kuru tika saņemta skaidra atbilde, saistās ar baumām par iespējamo izdienas pabalstu atcelšanu un otrā izmaksas cikla neuzsākšanu 2024.gadā. Atbilstoši ministra sniegtajai informācijai finansējums šim pasākumam 2024.gada budžetā ir paredzēts un pabalsta izmaksa noritēs atbilstoši Atlīdzības likumā noteiktajam.

Saistībā ar šo konkrēto pabalstu LIDA plāno iesniegt ierosinājumu grozījumiem Atlīdzības likumā, un, atbalstot ministrijas deklarēto mērķi panāk Iekšlietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām pakāpēm atalgojuma līmeņa palielināšanu līdz Nacionālo bruņoto spēku karavīru atalgojuma līmenim, aicināt minētā pabalsta apmēru noteikt līdzīgi kā tas ir karavīriem – nevis triju mēnešalgu apmērā atbilstoši pēdējam amatam, bet gan pēdējo triju mēnešu mēnešalgu un piemaksu apmērā, kas varētu ievērojami palielināt saņemamā pabalsta faktisko apmēru.

Attiecībā uz mērķiem saistībā ar atalgojuma līmeņa pielīdzināšanu šajās divās nozarēs LIDA līdz šim ir pieturējusies un turpinās pieturēties pie viedokļa, ka šis mērķis būtu sasniedzams nevis ar dažādu jaunu piemaksu ieviešanu vai esošo piemaksu palielināšanu, bet gan ar bāzes atalgojuma (mēnešalgu) sistemātisku palielināšanu visām amatpersonu grupām vienlaicīgi un vienlīdzīgā apmērā. Lai to īstenotu LIDA ir aicinājusi ministriju kopīgi strādāt pie nepieciešamajiem grozījumiem, lai, līdzīgi kā izglītības nozarē, konkrēts atalgojuma pieaugums (LIDA ierosinātā minimālā summa – 500 euro) tiku noteikts attiecīgajā nozares likumā un konkrētā termiņā (atbilstoši LIDA ierosinājumam – 2025.gada 1.janvāris), attiecīgi pēc tam līdzīgā veidā nosakot nākamo termiņu.

Tāpat LIDA no savas puses aicina pārskatīt kadetu atalgojumu, nosakot to tādā apmērā, kādā noteikta iestādes zemākā amata mēnešalga.

Arī uz jautājumu par iespējamajām izmaiņām saistībā ar izdienas pensijām ministrs atbildēja noraidoši, norādot ka pārskatāmā nākotnē izmaiņas pastāvošajā kārtībā nav plānotas.

Savukārt pozitīvas izmaiņas nākamgad gaidāmas saistībā ar veselības aprūpes kompensāciju limitu palielināšanu:

• kompensācijas limita palielināšana par maksas medicīniskajiem pakalpojumiem no 250 līdz 500 euro gadā;
• kompensācijas limita palielināšana par zobārstniecības pakalpojumiem no 200 līdz 400 euro gadā;
• medikamentu iegādes kompensācijas limita palielināšana no 75 līdz 100 euro gadā.

LIDA ieskatā šīs ir pozitīvi vērtējamas izmaiņas, jo pēdējo gadu laikā medicīnas nozares pakalpojumu cenas ir strauji kāpušas, savukārt kompensāciju apmēri nebija pārskatīti ilgu laiku un jau vairs neatbilda esošajai situācijai.

Tāpat pozitīvi vērtējama papildus finansējuma piešķiršana Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību dzīvības glābšanas spēju stiprināšanas nodrošināšanai, paredzot nodrošināt minimālo amatpersonu skaitu dežūrmaiņās un tādejādi izvairoties no situācijām, ar kādām nācās saskarties šogad, kad bija jālemj par atsevišķu posteņu pagaidu darbības apturēšanu.

Tikšanās noslēgumā ministrs norādīja, ka vēl ciešāks sociālais dialogs būtu jāveido arī starp arodbiedrību un dienestiem, kā arī uz to, ka komunikācijai un lēmumu skaidrošanai dienestos ir jābūt prioritārai visos līmeņos, sākot no vadības un beidzot ar zemākos amatus ieņemošajām amatpersonām. Savukārt LIDA valdes priekšsēdētājs A.Augustāns apliecināja arodbiedrības gatavību konstruktīvai sadarbībai gan ar ministriju, gan dienestiem, tai pat laikā atgādinot, ka arodbiedrība nepaļaujas tikai uz politiķu un ierēdņu solījumiem, bet paralēli strādā arī pie tā, lai nepieciešamības gadījumā īstenotu pasākumus, kas, līdzīgi kā mediķu un skolotāju īstenotās savu interešu aizstāvības aktivitātes, var raisīt plašu rezonansi ne tikai sabiedrībā, bet arī starptautiskā līmenī.