LIDA aicina valsts augstākās amatpersonas atbalstīt Iekšlietu ministrijas prioritāros pasākumus nākamajiem trīs gadiem (09/08/2023)

Vakar, 8.augustā, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) nosūtījusi vēstules valsts augstākajām amatpersonām – Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam un Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kā arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājam Raimondam Bergmanim ar aicinājumu atbalstīt Iekšlietu ministrijas prioritāros pasākumus 2024., 2025. un 2026. gadam.

Savā vēstulē LIDA kārtējo reizi norāda, ka iekšlietu sistēmā nodarbinātie daudzus gadus ir pamesti pabērna statusā ar nepietiekamu finansējumu no valsts puses. Tas ir sakāms gan par zemo atalgojumu, gan daudzviet Rīgā un Latvijas reģionos morāli un fiziski novecojušo infrastruktūru. LIDA ieskatā, sistēmā ir izveidojusies augsts personāla iztrūkums, kas rada pārslodzi dienestā esošajām amatpersonām. Savukārt nepietiekamais atalgojums liedz piesaistīt jaunus darbiniekus, bet pastāvošā attieksme no pret esošajām darbiniekiem rada lielus riskus valsts iekšējai drošībai. Tas rezultējies arī apstāklī, ka aizvien biežāk no dienestos nodarbinātajiem dzirdami aicinājumi uz aktīvāku, radikālāku rīcību no arodbiedrības puses - uzsākt protesta akcijas, masu pasākumus, gājienus un sapulces, lai politiķi no vārdiem pārietu pie darbiem. Un, saglabājoties līdzšinējai attieksmei, šādu pasākumu organizēšana un rīkošana no arodbiedrības puses nav izslēgta, kas savukārt iegūs atskaņas ne tikai valsts iekšienē, bet arī starptautiskā līmenī, atklājot valsts sadarbības partneriem patieso situāciju iekšējās drošības jomā Latvijā.

LIDA, līdzīgi kā Iekšlietu ministrija, uzskata, ka dienestos (Valsts policijā, Valsts robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā), kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldē svarīgākais resurss ir motivētas, profesionālas un zinošas amatpersonas. Iekšlietu dienestu funkcijas un uzdevumi ir cieši saistīti ar Nacionālo bruņoto spēku funkcijām un uzdevumiem, tāpēc nepieciešams salāgot amatpersonu un Nacionālo bruņoto spēku karavīru atalgojumu un sociālās garantijas. Uz būtiskām atšķirībām atlīdzības jomā norādīts Valsts kontroles 2023.gada 28.aprīļa ziņojumā “Par iekšlietu ministrijas 2022. gada pārskatu”, proti, “vērtējot iekšlietu dienestu amatpersonu, kas nesen uzsākušas dienestu, atlīdzības konkurētspēju ar Nacionālo bruņoto spēku tāda paša līmeņa amatpersonu atlīdzību, revīzijā konstatēts, ka kopējā vidējā atlīdzība 2022. gadā ir bijusi līdzvērtīga. Vienlaikus jāņem vērā, ka Iekšlietu ministrijas dienestu amatpersonu vidējā atlīdzība bijusi konkurētspējīga tikai tādēļ, ka Iekšlietu ministrijas dienestu amatpersonas saņēmušas piemaksas, kas bija saistītas ar ārkārtas situācijas pasākumu īstenošanu uz ārējās robežas, kā arī strādājušas vairāk un saņēmušas samaksu par virsstundu darbu. Nemainīgā atlīdzības daļa Nacionālo bruņoto spēku karavīriem (mēnešalga un kompensācijas) ir bijusi vidēji par 25 % lielāka nekā Iekšlietu ministrijas dienestu amatpersonu nemainīgā atlīdzības daļa (mēnešalga un speciālā piemaksa par dienesta pakāpi). Līdz ar to atlīdzības atšķirību dēļ dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos jauniešiem ir pievilcīgāks nekā dienests Valsts policijā, Valsts robežsardzē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, un Iekšlietu ministrijas dienesti ir mazāk konkurētspējīgi attiecībā uz cilvēkresursu piesaisti, salīdzinot ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Lai arī Iekšlietu dienestos mēnešalgas apmērs 2023.gadā tika palielināts vidēji līdz 10%, tomēr mēnešalgas pieaugums nenosedza un nenosedz strauji pieaugošo dzīves dārdzību, kas, savukārt, mudina amatpersonas meklēt darba vietas ar augstāku atalgojumu. Pēdējos gados ir vērojama negatīva tendence amatpersonu vakanto amatu skaitā, kuru īpatsvars dienestos ik gadu palielinās, piemēram Valsts policijā 2023.gada maija sākumā vakanto amatu īpatsvars bija 24,4%, savukārt 2018.gadā tas bija 16%. Tādējādi nepieciešams risināt esošo amatpersonu noturēšanas dienestā un personāla piesaistes jautājumus, primāri ar konkurētspējīgu atalgojumu un sociālajām garantijām.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 17. marta rīkojuma Nr.130 „Par likumprojekta "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" sagatavošanas grafiku” Iekšlietu ministrija ir iesniegusi Finanšu ministrijā un Valsts kancelejā (2023. gada 30. jūnija vēstule Nr. 1-25/1667) prioritāro pasākumu 2024., 2025. un 2026. gadam pieteikumus un prioritāro pasākumu sarakstu nozīmīguma secībā. LIDA, kā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sabiedriskās drošības trīspusējās sadarbības apakšpadomes dalībnieks, piedalījās Iekšlietu ministrijas organizētajā sēdē 2023. gada 14. jūlijā un iepazinās ar ministrijas virzītajiem prioritārajiem pasākumiem, kas skar iekšējās drošības budžetu.

Izvērtējot ministrijas izstrādāto prioritāro pasākumu kopumu, LIDA aicina tos ne tikai atbalstīt, bet darīt visu nepieciešamo to īstenošanai dzīvē, īpašu uzsvaru liekot uz sekojošajiem pasākumiem:

• uzturdevas kompensācijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm atjaunošanu;
• kompensācijas par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem maksājumiem amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm ieviešanu;
• mēnešalgu palielināšanu ņemot vērā izdienas ilgumu;
• dienesta pienākumu izpildei nepieciešamā apģērba iegādes kompensācijas palielināšanu;
• uzlabot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, palielinot veselības aprūpes izdevumu kompensācijas apmēru;
• nodrošināt Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts robežsardzes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk - amatpersonas) ar konceptuāli jauna dizaina, kvalitatīviem un mūsdienu prasībām atbilstošiem formas tērpiem, vienlaikus nodrošinot formas tērpa, kā arī speciālā apģērba funkcionālu sasaisti ar konkrētu amata pienākumu izpildi.

LIDA norāda arī uz to, ka demokrātijas kvalitāte un sabiedrības uzticība Latvijas valstij lielā mērā ir atkarīga no dienestu spējas nodrošināt drošību un stabilitāti un strādāt kopā ar Latvijas valsts kaimiņiem un partneriem, lai novērstu galvenos cēloņus iekšējās drošības problēmām, ar ko saskaras ne tikai Latvijas valsts, bet arī Eiropas savienība un pasaule kopumā. Šī kvalitāte un sabiedrības uzticība dienestiem ir sasaistāma ar valsts un tās politisko vadītāju izpratni par valsts iekšējo drošību, spēju savlaicīgi pieņemt pareizus un tiesiskus lēmumus.