Mūsdienu iespējas personāla piesaistei Iekšlietu ministrijas iestādēm (10/09/2022)

Katras iestādes pamatvērtība ir tās personāls. Protams, izglītots ar profesionālo pieredzi  bagāts personāls nodrošina sekmīgu iestādes uzdevumu izpildi. Taču, šie profesionāļi noveco un pienāk brīdis, kad viņiem jādodas pelnītā atpūtā - pensijā, Iekšlietu ministrijas (turpmāk – IeM) personāla gadījumā – izdienas pensijā (50 gadi), kas uz doto brīdi ir uz 15 gadiem, likumos noteikts, ātrāk nekā vecuma pensija (65 gadi). Līdz ar to rodas nepieciešamība šos pensionārus aizstāt ar jauniem kadriem.

Uz doto brīdi Latvijā ir situācija, kad pietrūkst profesionāli sagatavota personāla visās tautsaimniecības nozarēs. Visiem zināms iemesls tam ir demogrāfiskā bedre pagājušā gadsimta 90.-tajos. Pēdējos gados to īpaši izjūt IeM iestādes, piemēram, Valsts robežsardzē (turpmāk – VRS) pēdējo trīs gadu laikā personāla deficīts[1] pieauga, jo atvaļinājušos skaits bijis lielāks nekā jaunuzņemtā personāla daudzums. IeM paredzēja[2] personāla nepietiekamību dēļ iedzīvotāju skaita vispārīgas samazināšanās un kvalificēta darbaspēka aizplūšanas no valsts sektora. Turpmākajos gados šis personāla pieauguma negatīvais saldo tikai turpinās pieaugt, jo strauji tuvojas izdienas pensijas vecumu sasniegušo pīķis, kas veicinās personāla aiziešanu no sistēmas. Stimuls tam ir pārslodze, kura ar katru gadu pieaug, jo darba apjoms, par spīti personāla trūkumam, nemazinās un nenoliedzami izpildās.

Lai mazinātu esošo personāla pārslodzi, nepieciešams papildus jeb iztrūkstošais personāls. Tā kā pagājušā gadsimta demogrāfiskā situācija padara personāla trūkumu par akūtu problēmu, tad no pieejamā potenciālā personāla skaita jāpiesaista maksimāli iespējaimais apjoms. Kā to izdarīt? Uz šo jautājumu nepārtraukti cenšas atbildēt visas IeM iestādes gan individuāli, gan kopīgi meklējot risinājumus.

No cilvēces pirmssākumiem ir zināms, ka “zivis ķeras tur, kur tās ir”, tas pats ir arī ar jauna personāla meklēšanu. Cik tas ir efektīvi? Līdz šim personāla meklēšana orientēta uz vidusskolas absolventiem, pēdējos gados arī uz vecākiem (līdz 40 gadiem) darba meklētājiem[3]. Pēdējo piesaistīto skaits arī sarūk. Lai būtu lielāka efektivitāte un rezultativitāte, personāla piesaistes pasākumiem jābūt iltermiņā regulāriem, vēlams – nepārtrauktiem.

Tātad, gados vecāki cilvēki, viņi jau ir izveidojuši savu profesionālo bagāžu kādā no tautsaimniecības jomām, protams, dzīvē var būt dažādas situācijas un viņi var pieņemt lēmumu pārkvalificēties un uzsākt savas profesionālās gaitas kādā no IeM iestādēm. Taču, šo cilvēku skaits[4] ir tikai 13-15 % no kopējā dienestā pieņemtā personāla. Diemžēl, tikai ar šo potenciālā personāla kategoriju, esošo personāla trūkuma problēmu neatrisināt, tāpēc jāpievērš lielāka uzmanība gados jauniem cilvēkiem, t.i., vidusskolu absolventiem.

Viss būtu labi, ja šo vidusskolu absolventu būtu vismaz kā pirms 10 gadiem, taču demogrāfija valstī ar katru gadu uzstāda jaunus negatīvus “rekordus”. Tāpēc par sevi (IeM iestādēm) ir jāatgādina visu gadu un vislabākā vieta 21.gadsimtā tam ir informatīvā vide, kurā mīt jaunieši. Šajā sakarā lielu ieguldījumu ir sniegušas IeM iestāžu gados jaunās amatpersonas, piemēram, Valsts robežsardzes koledžas (turpmāk – VRK) Studējošo pašpārvaldes TikTok kontā atspoguļotā robežsargu ikdienas dzīve un dienests guvis popularitātāti tālu aiz Latvijas robežām[5], tas ir apsveicami, bet IeM iestāžu mērķauditorija personāla piesaistei ir Latvijas pilsoņi[6].

TikTok, Facebook, Instagram tur mīt liela daļa jauniešu, kāds, pateicoties redzētajam šajos sociālajos tīklos, arī izvēlas saistīt savu dzīvi ar dienestu IeM iestādēs, tie ir 6-7% no kopējā[7] dienestā uzņemto skaita. Tas ir 2 reizes mazāk nekā gados vecāku cilvēku pieņemšana dienestā, bet tas ir tikai sākums, orientētam darbam ar mērķauditoriju.

Liela nozīme jauniešu profesijas izvēlē ir viņu vecākiem un vecvecākiem. Gan jaunieši, par to liecina iepriekš minētā statistika, gan mūsdienu vecāki ir digitāli izglītoti. Lai perspektīvā personāla meklēšana būtu efektīvāka, nepieciešams vienlaikus aptvert abas auditorijas, t.i., jauniešus un viņu vecākus. Tas iespējams sniedzot nepieciešamo informāciju kopējā digitālajā platformā un tāda ir Latvijas vispārējās izglītības skolu informatīvā sistēma “E-klase”.

Šajā izglītības sistēmā mīt jaunieši gan no 12.klases, gan 11., gan 10., gan 9., gan visām jaunākajām klasēm. Kāpēc jāinteresējas par jaunāko klašu audzēkņiem, kapēc pievērst uzmanību tikai izlaiduma klasēm ir rupja kļūda? 12.klasē jaunieši lielākoties jau ir izvēlējušies savu turpmāko dzīves gaitu, ir arī tādi, kas līdz pat izlaidumam nezina, ko darīs nākamajā dienā, ne runājot par mēnesi, gadu vai desmitgadi. Tādus, pareizi ieinteresējot, var pievilināt dienestam kādā no IeM iestādēm, bet tie būs tikai daži. Tāpēc, kā jau iepriekš minēts, personāla piesaistei jābūt mērķtiecīgai ilgtermiņā.

Informatīvajā sistēmā “E-klase” var regulāri atgādināt un informēt par IeM iestādēm un tās pakļautībā esošajām izglītības iestādēm un to aktualitātēm (skatīt 1.attēlu).

1.attēls. Informācijas topošajiem vidusskolu absolventiem par studiju iespējām ievietošana Latvijas vispārējās izglītības skolu informatīvā sistēmā “E-klase”[8]

 Ar šo informāciju var iepazīties jebkurš “E-klases” lietotājs, gan skolēni, gan viņu vecāki. Šajā sistēmā var ievietot ierobežota apjoma informāciju, bet šī informācija var ietvert saites uz IeM iestāžu interneta mājas lapās izvietotu plašāku informācijas izklāstu (skatīt 2.attēlu).

2.attēls. Iestādes interneta mājas lapa, uz kuru saite norādīta informatīvā sistēmā “E-klase”, ar plašāku informāciju par pasākumu.[9]

Izmantojot šo informatīvo sistēmu, būtu sasniegta lielākā daļa (apmēram 90% Latvijas vispārējās izglītības iestāžu izmanto “E-klasi”, tajā reģistrēti vairāk kā 500 000 lietotāju) no potenciālās mērķauditorijas (12.klašu absolventi), vienīgais IeM iestādes atduras pret finanšu jautājumu, jo informācijas izvietošana “E-klasē” ir maksas pakalpojums, divu gadu laikā šis pakalpojums sadārdzinājies par 20-25%, atkarībā no informācijas veida un apjoma, kuru jāievieto informatīvā sistēmā.

Tomēr IeM iestādēm savās attīstības stratēģijās jāparedz pasākumu kopums, kurš būtu orientēts uz nākotnes personāla piesaiti, jāsāk strādāt ar pirms vidusskolas vecuma jaunatni. Pie šādiem secinājumiem nonākam pateicoties pieredzei personāla meklēšanas un atlases jomā, kā arī darbā ar jauniešiem dažādās vecuma grupās. Lielāko interesi un iedvesmu par nākotnes profesijas izvēli izrāda 5.-8.klašu skolēni, to apliecina Nacionālie bruņotie spēki, ieguldot lielus resursus jauniešu izglītošanā “Jaunsardzē”, kura aptver visus Latvijas novadus, informējot jauniešus par nākotnes profesijām valsts aizsardzības jomā.

Tātad nākotnē IeM iestādēs personāla trūkumu varēs novērst pilnveidojot personāla politiku, to paplašinot un precīzāk nosakot personāla meklēšanas nozīmi digitāli attālinātā veidā.

Autors: Valsts robežsardzes koledžas docents Ainār Cauņa, 2022