Privātpersonas sūdzība par mani - vai pamats tiesvedībai/morālā kaitējuma atlīdzinājumam? (18/08/2022)
Augstākās tiesas Senāts 2022. gada 25. maija spriedumā lietā Nr.SKC-206/2022 atzinis, ka privātpersonai, vēršoties ar iesniegumu valsts vai pašvaldības iestādē ir tiesības paust subjektīvu viedokli, ciktāl tas netiek izplatīts ar prettiesisku mērķi - apmelot otru personu (šajā gadījumā - amatpersonu) nolūkā radīt morālas ciešanas.
Arī arodbiedrība periodiski saņem biedru sūdzības par to, ka kāds iedzīvotājs uzrakstījis sūdzību par amatpersonas veiktajām darbībām, pieņemtajiem lēmumiem. Bieži vien biedri ir sašutuši par sūdzību saturu, uzskata tās par nepamatotām. Arodbiedrības juristi ir saņēmuši jautājumus, vai biedriem ir tiesības vērsties pret šiem iedzīvotājiem civiltiesiskā kārtībā, lūdzot atsaukt iesniegumu un piedzīt morālā kaitējuma atlīdzinājumu.
Ar Augstākās tiesas Senāta paustajām atziņām publicētajā spriedumā iezīmējas šādas situācijas korekts novērtējums - iedzīvotājam kā iesniedzējam jebkurā gadījumā ir tiesības vērsties iestādē ar sūdzību, paužot savu subjektīvo viedokli. Citstarp, iedzīvotājs var uzskatīt, ka kāda amatpersonas rīcība ir bijusi prettiesiska. Pati par sevi vēršanās iestādē ar sūdzību nav pamats morālā kaitējuma atlīdzinājumam. Civiltiesiskā atbildība iedzīvotājam, kurš vērsās ar sūdzību iestādē, var iestāties tikai gadījumā, ja iesniegumā paustās ziņas ir ne tikai nepatiesas, bet arī paustas ar prettiesisku un konkrētu mērķi - apzināti izplatīt apmelojumu, nolūkā radīt morālas ciešanas konkrētajai amatpersonai.
Arodbiedrība norāda, ka ikvienam iedzīvotājam (t.sk. arī pašai amatpersonai) ir tiesības vērsties ar dažāda satura iesniegumiem valsts un pašvaldību iestādēs, cita starpā, arī sūdzoties par amatpersonu iespējami prettiesiskām darbībām, ja iedzīvotājs konkrēto rīcību ir uztvēris kā prettiesisku. Minētais process ir raksturojams kā ikdienišķs ikdienas darbā un nav pamata to uztvert kā personīgu kritiku vai personīgu apvainojumu, jo jāsaprot, ka sūdzības iesniedzējs - iedzīvotājs - var būt neapmierināts ar iestādes rīcību, īpaši, ja iestāde pilda represīvas/sodošas funkcijas attiecībā pret iedzīvotājiem.
Līdz ar to vairumā gadījumu iedzīvotāju sūdzības nav jāuztver kā personīgi vērsts apvainojums. Tomēr, gadījumos, kad iezīmējas izteikts naids vai apvainojumi pret konkrētu amatpersonu iesnieguma tekstā, iespējams, vairākkārtīgi un kontekstā ar faktisko situāciju, noteikti būtu nepieciešams padziļināts situācijas izvērtējums, kā rezultātā var nonākt pie secinājuma, vai konkrētajā gadījumā sūdzības mērķis nav bijis apmelot konkrētu amatpersonu. Šādā gadījumā vēlams vērsties pie arodbiedrības, kvalitatīvas jurista konsultācijas saņemšanai.
Ar pilnu sprieduma tekstu (anonimizētu) iespējams iepazīties ŠEIT.