Par rosinātajiem grozījumiem amatpersonu atalgojumā (06/07/2022)
Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem atlīdzības palielināšanai Iekšlietu ministrijas (IeM) un Tieslietu ministrijas (TM) institūcijās nodarbinātajiem, kas nodrošina valsts iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanu”” un atbalstīta finansējuma palielināšana atlīdzībai IeM un TM amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas nodrošina valsts iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanu saistībā ar plaša mēroga Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošiem ģeopolitiskiem riskiem. IeM tika dots uzdevums sadarbībā ar TM sagatavot un iekšlietu ministram līdz 2022. gada 10. decembrim normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumos Nr. 806 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru".
Atbildīgās ministrijas ir sagatavojušas minēto MK noteikumu grozījumu projektu un līdz 6.jūlijam notika tā publiskā apspriešana, kuras ietvaros, atbilstoši IeM lūgumam, savu atzinumu sniedza arī Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA).
Grozījumu mērķis ir precizēt noteikumos Nr. 806 noteikto IeM un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) amatpersonu mēnešalgu skalu, paaugstinot attiecīgajām mēnešalgu grupām noteiktos mēnešalgu minimālos un maksimālos apmērus, kas dos iespēju paaugstināt amatpersonu mēnešalgas, tai skaitā nodrošinot ar 2023. gada 1. janvāri mēnešalgu pieaugumu vidēji par desmit procentiem. Konkurētspējīga atlīdzība ir viens no svarīgākajiem aspektiem stabilam un ilgtspējīgam dienestam, kas motivē amatpersonas uzsākt un turpināt dienestu, un ir garants valsts iekšējās drošības stiprināšanai. Grozījumu projekts paredz sekojošas izmaiņas:
- Izteikt 2. punktu šādā redakcijā:
"2. Iestādes vadītājam mēnešalgu, šo noteikumu 6.punktā minētā koeficienta piemērošanu mēnešalgas apmēra noteikšanā un piemaksu par speciālo dienesta pakāpi nosaka nozares ministrs. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu padotībā esošās izglītības iestādes direktoram mēnešalgu, šo noteikumu 6.punktā minētā koeficienta piemērošanu mēnešalgas apmēra noteikšanā un piemaksu par speciālo dienesta pakāpi nosaka tās iestādes vadītājs, kuras padotībā ir attiecīgā izglītības iestāde. Pārējām amatpersonām mēnešalgu un speciālās piemaksas nosaka iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona."
- Izteikt 5. punktu šādā redakcijā:
"5. Amatpersonu amatiem atbilstošās mēnešalgas attiecīgajai mēnešalgu grupai noteiktā mēnešalgas diapazona ietvaros, kā arī ņemot vērā šo noteikumu 6.1 punktu, nosaka atbilstoši iestādes vadītāja noteiktajiem kritērijiem. Izdienas kritērijam piemēro šādus nosacījumus:
5.1. ja amatpersonas izdiena ir no viena līdz pieciem gadiem, izdienas kritērija ietekme uz mēnešalgas apmēru ir 20 euro;
5.2. ja amatpersonas izdiena ir no pieciem līdz desmit gadiem, izdienas kritērija ietekme uz mēnešalgas apmēru ir 40 euro;
5.3. ja amatpersonas izdiena ir no desmit līdz piecpadsmit gadiem, izdienas kritērija ietekme uz mēnešalgas apmēru ir 60 euro;
5.4. ja amatpersonas izdiena ir no piecpadsmit līdz divdesmit gadiem, izdienas kritērija ietekme uz mēnešalgas apmēru ir 80 euro;
5.5. ja amatpersonas izdiena ir divdesmit un vairāk gadi, izdienas kritērija ietekme uz mēnešalgas apmēru ir 100 euro."
- Papildināt ar 12.3 punktu šādā redakcijā:
"12.3 Šo noteikumu 7. punktā minētajai amatpersonai līdz 2022. gada 31. decembrim mēnešalgu nosaka 588 euro apmērā."
- Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā
LIDA ieskatā ir atbalstāma tāda grozījumu projekta versija, kas paaugstinātu nodarbināto mēnešalgu, taču papildus ir nepieciešams turpināt meklēt dažādus risinājumus, lai uzlabotu nodarbināto materiālo stāvokli papildus.
Savā atzinumā LIDA norādīja, ka piekrīt grozījumu projekta tālākai virzībai, jo uzskata, ka situācija IeM sistēmas iestāžu un IeVP saistībā ar kadru (personāla) nodrošinājumu kļūst arvien sliktāka. Kā norādīts projekta anotācijā, iestādēs ir liels vakanto amatu īpatsvars, kam ir tendence ik gadu palielināties, kas, savukārt, noved pie iestāžu funkciju apgrūtinātas izpildes un kapacitātes mazināšanās. Tādejādi ir secināms, ka situācija ir sevišķi svarīga un prasa neatliekamus risinājumus, jo, neceļot atalgojumu nozarē, tiek apdraudēta visas sabiedrības drošība. Ir ārkārtīgi svarīgi paredzēt taisnīgu atalgojumu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, īpaši esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad valsts iekšējās drošības nozīme tikai pieaug. LIDA norādīja, ka ir ārkārtīgi svarīgi pēc iespējas ātrāk celt atalgojumu zemāk atalgotajām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.
Papildus tam LIDA vērsa ministrijas uzmanību uz faktu, ka esošajos ekonomiskajos apstākļos (strauji pieaugoša inflācija un izdevumi par ikdienas precēm) ir nepieciešams uzlabot amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi apstākļus arī citādās formās, ne tikai ceļot mēnešalgu.
LIDA skatījumā būtu nepieciešams mazināt amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi izdevumus par transportu (degvielu) saistībā ar nokļūšanu uz un no dienesta pienākumu izpildes vietu. LIDA biedri vairākkārt norādījuši uz to, ka degvielas un patēriņa preču cenas pieaug ātrāk nekā amatpersonām noteiktais atalgojums, līdz ar to biedri mēģina mazināt savus izdevumus, tai skaitā uz transporta pakalpojumiem. LIDA, uzklausot biedru pieredzes stāstus, konstatē, ka, diemžēl, amatpersonām, kuru dienesta pienākumu izpildes vieta ir ārpus Rīgas, Pierīgas, vai noteikta kādā no Latvijas valstspilsētām, izmantot sabiedrisko transportu kā nokļūšanai dienesta pienākumu izpildes vietā, ir faktiski neiespējami, jo sabiedriskais transports kursē salīdzinoši reti, tas nekādā veidā nav pielāgots dienesta pienākumu izpildes laikam (īpaši, ja dienesta pienākumi veicami nakts laikā). Pat ja sabiedriskais transports pēc būtības kādā maršrutā kursē, tā gaidīšana pirms/pēc dienesta pienākumu izpildes var aizņemt pat vairākas stundas, kas, protams, neveicina pienācīgu personas atpūtas laiku.
Apkopojot norādīto, kā arī ņemot vērā dzīvē gūtos novērojumus, LIDA ieskatā, visa situācija kopsakarā norāda uz to, ka dienesti paļaujas uz amatpersonas patstāvīgu iespēju nokļūt dienesta pienākumu izpildes vietā, t.i., paļaujas, ka amatpersonai pieder personīgais transportlīdzeklis, un iespējas norēķināties par tā uzturēšanu un degvielas izdevumiem. Tomēr, ievērojot dienestos nodarbināto atalgojuma līmeni (respektīvi, tas ir reglamentēts – konkrēts, un nevar tikt paaugstināts bez leģitīma pamatojuma), kontekstā ar ekonomiskajiem apstākļiem valstī (degvielas un patēriņa preču cenu paaugstināšanās), dienestiem nevar rasties paļāvība, ka amatpersona tagad un turpmāk būs spējīga iegādāties personīgo transportlīdzekli, to uzturēt (ekspluatācijas izmaksas, nodokļi un nodevas), kā arī iegādāties degvielu.
Ievērojot degvielas cenu pieaugumu, kā arī dzīves dārdzības paaugstināšanās procesu, LIDA ieskatā 2010.gada 21.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.565 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” paredzētās sociālās garantijas par personīgā transportlīdzekļa izmantošanas kompensācijām ir nepilnīgas, neatbilstošas ekonomiskajiem apstākļiem valstī, un formālu iemeslu dēļ, faktiski nepielietojamas. Tādejādi, lai arī šie noteikumi ir radīti ar mērķi uzlabot nodarbināto statusu, faktiski, daļā par transporta izdevumiem, šis mērķis netiek sasniegts.
LIDA ieskatā dienestiem un atbildīgajām ministrijām ir nepieciešams steidzami veikt praktiskus pasākumus un iniciēt izmaiņas normatīvajos aktos, kas veicinātu amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi pieejamību dienesta vietai, īpaši reģionos un ārpus lielajām pilsētām. Piemēram, LIDA atzinīgi vērtē Valsts robežsardzes rasto risinājumu – mobilitātes piemaksas noteikšanu. Šāds risinājums uzskatāms par saprātīgu. LIDA ieskatā līdzvērtīgs risinājums būtu meklējams arī attiecībā uz citu iestāžu amatpersonām, jo dienestiem nav pamata paļauties uz to, ka nodarbinātajiem ir savas personīgās automašīnas, īpaši ievērojot ekonomiskos apstākļus valstī.
Līdzīgi kā izdevumi par nokļūšanu dienesta pienākumu izpildes vietā, LIDA skatījumā, būtu pārvērtējami noteikumos Nr.565 un Atlīdzības likumā iekļautā kompensācija par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, pārvērtējot nodarbināto loku uz kuriem minētā kompensācija varētu attiekties. Arodbiedrības skatījumā nodarbināto loks būtu paplašināms, pēc būtības nosakot, ka kompensācija pienākas arī personām, kuras dienesta apstākļu dēļ dienesta pienākumus pilda tālu no faktiskās dzīvesvietas, bet ne balstoties uz pārcelšanas rīkojumu.
Tāpat LIDA ir identificējusi nepieciešamību ieviest papildu atlīdzības daļas mehānismu – piemaksu par profesionālo pilnveidi. Tā, piemēram, LIDA ir konstatējusi, ka ugunsdzēsējs-glābējs veic arī cilvēka celšanai paredzētā pacēlāja operatora pienākumus (par ko iegūta apliecība par mācību programmas apgūšanu), taču par to netiek saņemta nekāda piemaksa, lai gan šādas amatpersonas zināšanas ir nepieciešamas, lai atbilstoši reaģētu uz notikumiem, un, ne visām amatpersonām minētās zināšanas piemīt.