Par saviem izteikumiem jānes atbildība (23/05/2022)

2020. gada septembrī, norisinoties Valsts policijas mācībām kopā ar Zemessardzi, kāda Valsts policijas (VP) amatpersona, pildot dienesta pienākumus, apturēja automašīnu, kurā atradās divas personas – autovadītājs un pasažiere. Pārbaudes laikā tika konstatēts, ka autovadītājam nav līdzi personu apliecinošu dokumentu un viņa autovadītāja apliecība ir nederīga, tādēļ autovadītājam un viņa līdzbraucējai izteikts aizliegums pamest notikuma vietu līdz situācijas noskaidrošanai.

Kundze, būdama neapmierināta ar VP amatpersonas un viņa kolēģa izteikto rīkojumu, uzsāka ļoti rupju un aizskarošu komunikāciju, kas norisinājās paaugstinātā tonī. Viņas faktiskās darbības tika vērstas uz policijas darbinieku likumīgā rīkojuma neizpildi – cenšanos pamest notikuma vietu, norādot, ka turpmāk automašīnu vadīs viņa pati.

Savstarpējās komunikācijas laikā sieviete paaugstinātā tonī ar izteikti negatīvu, uzbrūkošu pozīciju izteica vairākas policijas darbinieka godu un cieņu aizskarošas frāzes: “tev salmi galvā (..)”,  “man ir viss ko vajag, ko tu te [necenzēta leksika]?”, “šitādu divu mērkaķu pēc… kuriem ģīmis prasa akmeni”, “ejat [necenzēta leksika], stulbeni”, “ejat Jūs ellē”, “kāpēc, kur tas rakstīts, parādi man debiliķi, kur tas rakstīts”, “punktu parādi, tu, cūka”, “ķēms!”, “punktu parādi mērkaķi tu tāds, mērkaķi, parādi punktu, kāpēc es nedrīkstu braukt”, “cūka!”, “tu zini, kas ar tevi, vecīt, būs? Tev dzīvē slikti klāsies! Tev ļoti slikti būs dzīvē (..) Tu mani atcerēsies! (..) Tev būs loti [necenzēta leksika]”, “ej tu ellē, saprati, mērkaķi tāds”.

Sieviete aizskāra VP amatpersonas godu un cieņu, veltot viņam viņa kolēģa un aptuveni 10 zemessargu klātbūtnē minētos izteicienus, kas norāda, ka policijas darbinieks nav pietiekami kompetents (“tev salmi galvā”, “stulbeni”), tostarp, pielīdzinot viņu dzīvniekam (“mērkaķis”, “cūka”), kas sarunvalodā tiek lietots, lai apzīmētu nekompetenci un netīrību, veltot apvainojošus izteikumus viņa izskatam (“ķēms”), lietojot izteikti rupjus vulgārus izteicienus, kas ir nepieļaujami saziņā ar svešām personām, vēl jo vairāk, valsts varas pārstāvjiem (“ko tu te [necenzēta leksika]?”, “ej [necenzēta leksika], stulbeni”, “ej ellē”), papildus izsakot draudus policijas darbinieka veselībai (“ģīmis prasa akmeni”) un vispārīga satura draudus (“tev dzīvē slikti klāsies! Tev ļoti slikti būs dzīvē. Tu mani atcerēsies. Tev būs ļoti [necenzēta leksika].”) un izsakot draudus publicēt informāciju par VP amatpersonu plašsaziņas līdzekļos. Minētās frāzes tika domātas nopietni, izteiktas ar milzīgu agresiju un reālu vēlmi iebaidīt policijas darbinieku, nolūkā panākt sev vēlamo rezultātu.

Lai gan minētās darbības netika darītas zināmas plašam personu lokam, tomēr jāņem vērā tas, ka VP amatpersona pildīja dienesta pienākumus, tādējādi aizskārumu redzēja viņa kolēģi un zemessargi, kas ne tikai pazemoja viņu apkārtējo acīs, bet arī grāva VP amatpersonu prestižu kopumā. Sabiedrības kopējai drošībai un labumam ir svarīgi, lai personas cienītu valsts varas pārstāvju likumīgos rīkojumus. Nav pieļaujama tāda privātpersonu attieksme pret valsts varas pārstāvjiem, kas ne tikai veicina tiesisko nihilismu, bet pieļauj atklāti agresīvu un rupju attieksmi pret policijas darbinieku.

Skatot šo lietu pirmajā instancē, tiesa lēma daļēji apmierināt VP amatpersonas prasību un uzlikt par pienākumu bravūrīgajai kundzei izmaksāt policijas darbiniekam morālā kaitējuma atlīdzību.

Lietā esošie pierādījumi apstiprināja, ka atbildētājas paustais viedoklis par prasītāju bija nesamērīgi aizskarošs un rupjš. Atbildētājas izteicieni un vārdi (viedoklis) aizskāra prasītāja godu un cieņu. Tādējādi prasītājam ir tiesības saņemt atlīdzību saskaņā ar Civillikuma 2352.¹ panta trešo daļu un 1635. pantu.

Atlīdzības apmērs par morālo kaitējumu nosakāms katrā konkrētā gadījumā pēc tiesas ieskata, vadoties pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem. Jāņem vērā, ka vienotas likmes atlīdzības apmēra noteikšanai par morālo kaitējumu nepastāv. To nosaka, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu, raksturu, tā nodarīšanas apstākļus un sekas, kā arī citus būtiskus apstākļus. Piespriežamajai summai jeb atlīdzinājumam jāpilda taisnīguma, prevencijas un samierināšanas funkcija. Tam ne tikai jāsniedz mierinājums personai, kuras tiesības tikušas aizskartas, bet arī jāattur vainojamā persona no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē. Tādējādi atlīdzinājumam jābūt samērīgam. (Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietās. Tiesu prakses apkopojums.- Augstākā tiesa, 2014. gads, secinājumu 6. punkts).

Tāpat, nosakot morālā kaitējuma kritērijus, jāievēro goda un cieņas aizkāruma publiskuma plašums, smagums, sekas, pušu personība.

Ņemot vērā goda un cieņas aizkāruma smagumu, publiskumu, pušu personības, tiesa secināja, ka prasījums par kaitējuma piedziņu ir apmierināms daļēji un no atbildētājas prasītāja labā piedzenama mantiskā kompensācija par prasītājam nodarīto morālo kaitējumu 300 euro.

Nosakot atlīdzības apmēru, tiesa ņēma vērā, ka viedoklis pausts izteikti aizskaroši un nievājoši, sarunu dzirdēja 4-5 cilvēki; prasītāja gods un cieņa aizskarti, viņam pildot dienesta pienākumus, kas ir vairāk aizskaroši nekā privātā dzīvē; neapšaubāmi, ka pēc notikuma prasītājs jutās slikti, radās netaisnības un bezspēcības izjūta, prasītājs jutās aizskarts un pazemots. Noteiktā atlīdzība ir taisnīga un samērīga, vienlaikus tā pildīs prevencijas funkciju, proti, atturēs atbildētāju un citas personas no līdzīga aizskāruma nodarīšanas nākotnē, kā arī samierināšanas funkciju – sniegs mierinājumu prasītājam, kura tiesības tika aizskartas.

Pie atlīdzības apmēra noteikšanas tiesa ņēma vērā arī faktus, ka prasītājs mēģināja atrisināt strīdu ārpustiesas kārtībā, ka atbildētāja izteica nožēlu tikai rakstveida paskaidrojumos par prasību, ka atbildētājas rīcība radās spēcīgu emociju rezultātā, ko izsauca apjukums, neizpratne, nekontrolētas bailes, apdraudējuma sajūta. Minētais atlīdzības apmērs atbilst arī tiesu praksei.

Atbildētāja iesniedza apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu, uzskatot, ka tā nepareizi konstatējusi faktus un nepareizi novērtējusi pierādījumus, sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko novērtējumu.

Pēc apelācijas sūdzības izskatīšanas otrās instances tiesā spriedums atstāts negrozīts un, atbilstoši LIDA rīcībā esošajai informācijai, ir izpildīts – LIDA biedrs ir saņēmis morālā kaitējuma atlīdzību tiesas noteiktajā apmērā.