LIDA palīdz biedriem saņemt tiem pienākošās sociālās garantijas (21/02/2022)

Tradicionāli tiek uzskatīts, ka arodbiedrības, sociālā dialoga ar darba devēju ietvaros, pārstāv savu biedru tiesības un intereses tikai situācijās, kas skar tādus nodarbinātības aspektus kā atalgojums, darba apstākļi un sociālās garantijas, vai arī gadījumos, kad starp nodarbināto un darba devēju radies strīds, un tā risināšana iespējama tikai piesaistot juristus. Nenoliedzami lielā daļā gadījumu, kad pie darba jāķeras arodbiedrības juristiem, situācijas ir lielākā vai mazākā mērā saistītas tieši ar šiem nodarbinātības un darba tiesību aspektiem. Tomēr nereti Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības (LIDA) juristiem nākas saskarties ar situācijām, kurām līdz šim arodbiedrības darbībā nav bijuši precedenti un to risināšanā nākas iesaistīt arī citas iestādes un organizācijas.

Šī gada sākumā LIDA pēc palīdzības vērsās kāds tās biedrs – pašvaldības policists, kura darba devējs atteicās piešķirt un izmaksāt atbilstoši noslēgtajam koplīgumam pienākošos atvaļinājuma pabalstu 50 procentu apmērā no mēnešalgas. Savu lēmumu darba devējs pamatoja ar to, ka minētais koplīgums noslēgts ar pašvaldību, kura pēc 2021. gada 1. jūlijā valstī notikušās administratīvi teritoriālā reformas un Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma spēkā stāšanās tika likvidēta, pievienojot to citai administratīvai teritorijai. Tādejādi darba devējs uzskatīja, ka minētais koplīgums, kas noslēgts starp likvidēto pašvaldību un tās darbiniekiem, nav saistošs jaunizveidotajai pašvaldībai, kura pārslēgusi darba līgumu ar biedru.

LIDA, pēc situācijas un normatīvā regulējam izpētes un analīzes, vērsās pie Valsts darba inspekcijas (VDI), kas sniedza sekojošu skaidrojumu - atbilstoši Darba likuma 19. panta regulējumam, darba koplīgumu noslēdz uz noteiktu laiku vai uz noteikta darba izpildīšanas laiku. Darba koplīgumu pirms termiņa var izbeigt, pamatojoties uz: 1) pušu vienošanos; 2) vienas puses uzteikumu, ja šādas tiesības ir nolīgtas darba koplīgumā[1]. Arī pašā koplīgumā norādīts, ka koplīgums ir spēkā līdz jauna koplīguma noslēgšanai. Savukārt biedra rīcībā nebija informācijas par to, ka noslēgtais koplīgums būtu izbeigts, vai grozīts. Tāpat VDI norādīja, ka Darba likuma 118. panta ceturtajā daļā noteikts, ka pēc uzņēmuma pārejas uzņēmuma ieguvējs turpina ievērot iepriekš noslēgtā un uzņēmuma pārejas brīdī spēkā esošā darba koplīguma noteikumus līdz šā darba koplīguma izbeigšanās brīdim vai jauna darba koplīguma spēkā stāšanās brīdim, vai arī cita darba koplīguma noteikumu attiecināšanas brīdim. Viena gada laikā pēc uzņēmuma pārejas darba koplīguma noteikumi nav grozāmi par sliktu darbiniekiem. Un, lai arī atbilstoši Darba likuma 117. panta otrajai daļai valsts pārvaldes iestāžu vai pašvaldību administratīva reorganizācija, kā arī vienas iestādes administratīvo funkciju nodošana otrai iestādei nav uzskatāma par uzņēmuma pāreju, VDI vērtējumā saistībā ar pašvaldību apvienošanos darba devējam, kas ir darba tiesisko attiecību saistību ieguvējs, jāturpina ievērot iepriekš noslēgtā un saistību iegūšanas brīdī spēkā esošā darba koplīguma noteikumus līdz šā darba koplīguma izbeigšanās brīdim vai jauna darba koplīguma spēkā stāšanās brīdim, vai arī cita darba koplīguma noteikumu attiecināšanas brīdim[2]. Šai konkrētajā gadījumā jauns koplīgums, tai skaitā, apvienotajā pašvaldībā, nav noslēgts.

Pēc visas informācijas apkopošanas LIDA juristi sniedza biedram palīdzību atbilstoša iesnieguma sagatavošanā, kurā balstoties uz VDI sniegto skaidrojumu un norādījumiem, biedrs lūdza darba devēju pārskatīt pieņemto lēmumu un izmaksāt viņam pienākošos atvaļinājuma pabalstu, atbilstoši koplīgumā noteiktajam. Pēc minētā iesnieguma saņemšanas darba devējs informēja biedru, ka iepriekš pieņemtais lēmums ir pārskatīts un biedram tiks izmaksāts atvaļinājuma pabalsts koplīgumā noteiktajā apmērā.

Februāra sākumā noslēdzies arī cits process, kura ietvaros LIDA panāca, ka tiek pārskatīta kāda biedra dienesta pienākumu izpildes laikā gūto veselības bojājumu smaguma pakāpe.

Pagājušā gada novembrī LIDA vērsās kāds tās biedrs, kurš pildot dienesta pienākumus kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, 2021. gada jūnijā cieta nelaimes gadījumā - veicot ugunsdzēsības darbus, aptuveni 20 metru attālumā no biedra sprāga automašīnas riepa, kā rezultātā biedrs guva veselības bojājumus. Pēc notikušā biedrs tika hospitalizēts. Ārstniecības iestādē tika konstatētas traumas - apakšžokļa kaula lūzums, kā arī sasitumi sejas apvidū un uz kakla, un veikta nepieciešamā operācija. Darba nespēja sakarā ar notikušo nelaimes gadījumu ilga kopā vairāk kā sešas kalendārās dienas. Saistībā ar notikušo VUGD tika noformēts akts par nelaimes gadījumu darbā.

Atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likums) 19. panta 2.3daļai, ja amatpersona, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta) pienākumus, ir cietušas nelaimes gadījumā un guvušas ievainojumu vai sakropļojumu un šo amatpersonu veselībai nodarīts citāds kaitējums, tām izmaksā vienreizēju pabalstu smaga veselības bojājuma gadījumā –10000 euro, vidēji smaga veselības bojājuma gadījumā –5000 euro, viegla veselības bojājuma gadījumā –200 euro, ja pārejoša darba (dienesta) nespēja ilgst vairāk par sešām dienām. Tāpēc biedrs 2021. gada septembrī vērsās ar iesniegumu Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrā (IeM VSC) ar lūgumu piešķirt vienreizējo pabalstu par nelaimes gadījumu darbā.

2021. gada oktobrī IeM VSC pieņēma lēmumu piešķirt biedram nelaimes gadījuma pabalstu 200.00 euro apmērā, atzīstot, ka nelaimes gadījumā gūtie veselības bojājumus par viegliem. Biedrs minētajam lēmumam nepiekrita un vērsās pie arodbiedrības ar lūgumu uzsākt procesu ar mērķi panākt atzinuma grozīšanu, nosakot gūtos veselības bojājumus par vidēji smagiem.

Pēc visas pieejamās informācijas apkopošanas un analīzes LIDA biedra vārdā vērsās pie IeM poliklīnikas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas (CMEK) ar iesniegumu, kurā cita starpā norādīja, ka atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumiem Nr.565 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” 9. punktam nelaimes gadījumā gūto veselības bojājumu smaguma pakāpi nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu. Atbilstoši šo pašu noteikumu 11.1 punktam, nosakot veselības traucējuma smaguma pakāpi, CMEK izvērtē traumas vai cita nodarījuma smagumu uzreiz pēc nelaimes gadījumā, kā arī tā izraisītās komplikācijas, ar objektīvām izmeklēšanas metodēm apstiprinātas seku parādības un funkciju traucējumus pēc ārstēšanas, medicīnisko dokumentāciju pirms nelaimes gadījuma un aktā vai paskaidrojumā minētos nelaimes gadījuma apstākļus, ārstniecības personas izsniegtos medicīniskās dokumentācijas izrakstus par veselības stāvokli uzreiz pēc nelaimes gadījuma un ārstēšanās laikā veiktajiem izmeklējumiem un izmantotajām ārstniecības metodēm. Gan LIDA, gan biedra ieskatā CMEK savās darbībās nebija vadījusies no šiem noteiktajiem kritērijiem, kā arī nebija iekļāvusi to atreferējumu savā slēdzienā. Šādu pārliecību veicināja arī fakts, ka atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma “Veselības bojājumu smaguma pakāpes” 2.4. punktam par vidēji smagu veselības bojājumu atzīstams augšžokļa un apakšžokļa kaula lūzums vai vairāki sejas kaulu lūzumi, izņemot izolētu deguna kaula lūzumu, līdz ar to secināms, ka biedra gūtie veselības bojājumi atbilst vidēji smagiem.

Pēc LIDA iesnieguma saņemšanas un izskatīšanas IeM poliklīnika informēja, ka ir veikta atkārtota biedra gūto veselības bojājumu smaguma pakāpes noteikšana, pieaicinot papildus speciālistus, un pieņemts lēmums mainīt to smaguma pakāpi no viegliem uz vidēji smagiem, tādejādi apmierinot arodbiedrības un biedra prasību.