Uzsākts vērienīgs arodbiedrību tiesību stiprināšanas projekts (30/09/2021)

Valsts dienestus pārstāvošo arodbiedrību pārstāvji no visa Vidusjūras reģiona valstīm septembra vidū tikās tiešsaistes konferencē, lai apspriestu problēmas, ar kurām arodbiedrības saskaras, aizstāvot savas pamattiesības organizēt streikus, organizēt sarunas par streiku rīkošanu un rīkot streikus.

Sanāksme bija pirmā reģionālā konference divu gadu arodbiedrību tiesību attīstības projektā, ko kopīgi īsteno European Public Service Unions (EPSU) – apvienība, kas aptver Eiropas arodbiedrību organizācijas, kuras pārstāv civildienesta un sabiedrisko pakalpojumu nozaru darba ņēmējus - un Eiropas Policijas konfederācija (EuroCOP), kuras sastāvā ietilps arī Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA), kā arī European Organisation of Military Associations and Trade Unions (EUROMIL), kas pārstāv Eiropas valstu karavīru profesionālās un sociālās intereses, aizstāvot viņu pamattiesības un brīvības. Projekts, ko finansiāli atbalsta Eiropas Komisija (EK), tika uzsākts maijā, un tas koncentrējas uz nepieciešamību aizstāvēt un paplašināt sabiedriskajā sektorā nodarbinātos pārstāvošo arodbiedrību tiesības.

Lai arī projekts, vismaz tā patreizējā stadijā, ir koncentrēts tieši uz Vidusjūras reģiona valstīm un situāciju tajās, tā ietvaros risināmie problēmjautājumi ir aktuāli arī citās Eiropas Savienības valstīs, tai skaitā Latvijā. Līdz ar to šī projekta sekmīga realizācija var ne tikai uzlabot situāciju konkrētajā reģionā, bet arī kalpot kā ierosme pozitīvām izmaiņām visā ES. Tāpēc LIDA ne tikai seko līdzi šī projekta gaitai, bet arī nopietni izvērtē tajā iesaistīto kompetento starptautisko organizāciju ekspertu viedokļus un atzinumus, lai vēl līdz projekta plānotajam noslēgumam spētu no tā gūt maksimālu pienesumu arī savu biedru un nozarē nodarbināto tiesību paplašināšanā un stiprināšanā.

Sanāksmē tika apspriesti jautājumi, kas saistās ar sabiedriskajā sektorā nodarbinātos pārstāvošo arodbiedrību tiesībām reģionā, sociālā dialoga lomu Eiropā, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā (TPWCD), arodbiedrību tiesību aizstāvēšanas un paplašināšanas juridisko stratēģiju un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas Nr. 151 nozīmi sabiedriskajā sektorā nodarbināto darba tiesībās, kā arī arodbiedrību tiesībām sektorā kopumā.

Sanāksmi atklāja Aleksandrs de Bekers (Alexander de Becker) no Gentes Universitātes ar pārskatu par sanāksmē pārstāvētajām valstīm. Aplūkojot tiesības streikot, viņš atzīmēja, ka visās valstīs, izņemot Maltu, ir to konstitūcijās nostiprinātas tiesības streikot, bet bieži vien ar noteiktiem ierobežojumiem, kas attiecas uz policiju un citām tiesībsargājošajām iestādēm, militāro dienestu, tiesu un citiem sabiedriskā sektora augstākā līmeņa darbiniekiem.

Ierobežojumu apjoms dažādās valstīs ir atšķirīgs, tomēr pirms kāda laika šajā jautājumā Kiprā norisinājās aktīvas debates, kuru ietvaros tika apspriesti tiesību aktu projekti, lai noteiktu “būtisko pakalpojumu” apjomu, uz kuru būtu attiecināmi minētie ierobežojumi streikot. Viens no jautājumiem šajās diskusijās bija saistīts arī ar obligātajiem pakalpojumu līgumiem, un, lai gan, piemēram, Itālijā šajā saistībā norisinājās skaidra sarunu procedūra un to piemērošana, citās reģiona valstīs šis process neritēja tik gludi un faktiski radīja problēmas Spānijā, īpaši tām arodbiedrībām, kas pārstāv ieslodzījuma vietās nodarbinātos.

Sanāksmes turpinājumā Nadja Salsone (Nadja Salson) no EPSU informēja tās dalībniekus par sociālā dialoga lomu Eiropā, tā potenciālu stiprināt arodbiedrību tiesības un to, cik lielā mērā Eiropas sociālo tiesību pīlāri varētu sniegt atbalstu sociālajam dialogam gan dalībvalstu nacionālajā, gan Eiropas līmenī. Uzstāšanās galvenais punkts bija saistīts ar neseno tiesvedību starp EPSU un EK.

EPSU vērsās tiesā pret EK pēc tam, kad tā atteicās virzīt tālākajai skatīšanai vienošanos par publiskajā sektorā nodarbināto tiesībām iegūt informāciju, apspriest to un konsultēties darba tiesību jautājumos, kas tika panākta ar EK atbildīgo komiteju. Šis tiesas process ne tikai rada jautājumus par sociālā dialoga procesu kopumā, bet arī miljoniem sektorā nodarbinātos atstāj bez informācijas iegūšanas un apspriešanās tiesībām, kas privātajā sektorā nodarbinātajiem tiek nodrošinātas ar Eiropas direktīvām. EPSU cieši sadarbosies ar Eiropas arodbiedrību konfederāciju (ETUC) un turpinās izdarīt spiedienu uz EK, lai precizētu noteikumus un sociālo partneru kā likumdevēju tiesības.

Viens no šī projekta galvenajiem mērķiem ir uzraudzīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā noteiktā regulējuma iekļaušanu dalībvalstu nacionālā līmeņa normatīvajā regulējumā. N.Salsone skaidroja, ka šo projektu īstenojošās organizācijas galvenokārt uztraucas par to, vai kāda no ES dalībvalstīm izmantos iespēju, kas ļauj no direktīvas noteiktā regulējuma izslēgt tiesībsargājošajās iestādēs nodarbinātos un militāro personālu, kā arī tos nodarbinātos, kas sniedz ārkārtas publiskos pakalpojumus.

Atsaucoties uz EK ekspertu ziņojumu par direktīvu, viņa izklāstīja vairākus svarīgus direktīvas, ES tiesību aktu un judikatūras punktus, kas varētu palīdzēt arodbiedrībām nacionālajā līmenī novērst jebkādu izslēgšanu vai vismaz ierobežot tās ietekmi. Papildus šai īpašajai direktīvai N.Salsone izvirzīja arī plašāku jautājumu par nekonsekvento pieeju publiskajā sektorā nodarbinātajiem visā ES sociālajā likumdošanā.

Arodbiedrībām ir iespēja aizstāvēt savas intereses un tiesības, virzot šo jautājumu ar tādu organizāciju starpniecību, kā SDO un Eiropas Padomes komiteja, kas nodarbojas ar Eiropas Sociālo hartu saistītajiem jautājumiem. Sanāksmes laikā iespējamās stratēģijas, no juridiskā aspekta, iezīmēja Stefans Klāvarts (Stefan Clauwaert), ETUC vecākais padomnieks arodbiedrību un cilvēktiesību jomā, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas Padomes atbildīgās komitejas lomai šajā jautājumā. S.Klāvarts savas uzstāšanās laikā izteica ierosinājumu projektu īstenojošajām organizācijām apsvērt iespēju gada beigās iesniegt Eiropas Padomes komisijai Eiropas sociālās hartas jautājumos kopīgu ziņojumu, lai pamatotu iespēju paplašināt un nostiprināt tiesības organizēt streikus, organizēt sarunas par streiku rīkošanu un rīkot streikus.

Lai gan galvenās pamattiesības organizēt un īstenot sarunas ir noteiktas SDO konvencijās Nr.87 un 98, 151. konvencija par darba attiecībām valsts dienestos paredz vairākas papildu tiesības, kas var palīdzēt sektorā nodarbinātos pārstāvošajām arodbiedrībām. SDO sabiedrisko pakalpojumu eksperts Karloss Karions Krespo (Carlos Carrion Crespo) sanāksmes laikā ieskicēja galvenos konvencijas pantus un veica ratifikācijas procesu analīzi, atzīmējot dažas no Eiropas valstīm, kuras nesen pievienojušās konvenciju parakstījušo valstu pulkam.

Savas uzstāšanās laikā K.K.Krespo uzsvēra, ka SDO Ekspertu komitejas nostāja ir tāda, ka par likumīgu būtu uzskatāma tikai nelielas darba ņēmēju grupas - augstāko amatpersonu, kuras ir atbildīgas par valsts pārvaldi un tās funkciju izpildes nodrošināšanas organizēšanu – ierobežošana attiecībā uz tiesībām organizēt streikus, īstenot pārrunas par streiku organizēšanu un rīkot streikus. Viņš arī skaidri norādīja, ka, lai gan SDO lēmumu pieņemšanu par to, vai tās piešķir šīs tiesības militārajam un policijas personālam, atstāja valstu valdību ziņā, tas nav uzskatāms par attaisnojumu gadījumos, kad šīm nodarbināto grupām pilnībā tiek liegta šo tiesību izmantošana.

Noslēdzot sanāksmi Gers Guinans (Ger Guinan, EUROMIL), Nigels Dennis (Nigel Dennis, EuroCOP) un Ričards Ponds (Richard Pond, EPSU) izvirzīja vairākus secinājumus un ieteikumus turpmākajiem rīcības soļiem. Galvenokārt viņi atsaucās uz Antonio Koelju (Antonio Coelho , EUROMIL) komentāriem par to, ka militārpersonas un policijas darbinieki ir strādnieki formastērpā un viņiem nevajadzētu pilnībā liegt tās tiesības, kas ir pieejamas daudziem citiem valsts iestāžu darbiniekiem.

G.Guinans savā uzrunā pievērsa uzmanību arī riskiem, ko rada nespēja cīnīties par militārā un policijas personāla tiesībām, jo ​​tiem noteiktie aizliegumi un ierobežojumi ir “ķīļa plānais gals”, kura izmantošana novērojams situācijās, kad citu valsts iestāžu darbinieki saskaras ar savu tiesību aizliegumiem vai ierobežojumiem .

Sanāksmes dalībnieki tika aicināti būt modriem attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā regulējuma integrēšanu valstu nacionālajos normatīvajos aktos un pastāvīgi informēt savas federācijas par notikumu attīstību, lai tās varētu sniegt atbalstu arodbiedrību centienos nodrošināt to, lai valdības neizmantotu izslēgšanas klauzulu un liegtu publiskajā sektorā nodarbinātajiem direktīvā paredzētās jaunās tiesības.

Savukārt projekta vadības grupai tika ieteikts apsvērt S.Klavvera ierosinājumu līdz gada beigām sagatavot projekta starpposma ziņojumu, ko varētu iesniegt Eiropas Padomes Eiropas Sociālajai komitejai, uzsverot dažus no strīdīgākajiem ierobežojumiem arodbiedrību tiesības, ar kādiem saskaras publiskajā sektorā nodarbinātie.