Plānoti grozījumi Atlīdzības likumā (03/09/2021)
Saskaņā ar likumprojektu plānots grozīt vairākas Atlīdzības likuma normas, kā arī papildināt likumu iekļaujot tajā jaunu regulējumu.
Kā viens no pozitīvākajiem uzlabojumiem normatīvajā regulējumā vērtējama atteikšanās no nosacījuma, ka darba (dienesta) nespēja ilgāka par sešām dienām ir obligāts priekšnosacījums, lai amatpersona (darbinieks) saņemtu pabalstu saistībā ar nelaimes gadījumu, kas noticis pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta) pienākumus, ja tā ieguvusi vieglu veselības bojājumu. Tāpat paredzēts precizēt un papildināt Atlīdzības likumu attiecībā uz pabalstu izmaksas nosacījumiem Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un valsts drošības iestāžu amatpersonām, ja amatpersona cietusi nelaimes gadījumā, bet nav pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus.
Atbilstoši likumprojektā iekļautajam regulējumam Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi un valsts drošības iestāžu amatpersona varēs saņemt vienreizēju pabalstu 50 procentu apmērā no Atlīdzības likuma 19.panta 2.2 vai 2.3 daļā noteiktā pabalsta, ja tā cietusi nelaimes gadījumā, bet nav pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus [no dienesta pienākumu izpildes brīvajā laikā], un guvusi:
1) ievainojumu vai sakropļojumu, un tai 12 mēnešu laikā pēc nelaimes gadījuma Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija noteikusi invaliditāti uz laiku, ne mazāku par vienu gadu, kuras cēlonis ir saistīts ar nelaimes gadījumu;
2) smagu, vidēju vai vieglu veselības bojājumu, un ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc nelaimes gadījuma iestājusies ar notikušo nelaimes gadījumu saistīta pārejoša darba (dienesta) nespēja, kuras ilgums ir vairāk par sešām dienām.
Savukārt tiesības saņemt minēto pabalstu amatpersona zaudēs, ja:
1) amatpersona piecu dienu laikā no nelaimes gadījuma nebūs vērsusies ārstniecības iestādē, lai konstatētu veselības bojājumu (izņemot gadījumu, ja nelaimes gadījums ir fiksēts aktā par nelaimes gadījumu darbā);
2) nelaimes gadījums būs noticis laikā, kad amatpersona atradusies cita darba devēja rīcībā, un tas nav bijis saistīts ar dienesta (amata) pienākumu izpildi.
Atbilstoši likumprojektam plānots Atlīdzības likumu papildināt ar 39.¹ pantu - Psiholoģiskā atbalsta kurss Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi. Šis pants noteiks to, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi var saņemt psiholoģiskā atbalsta kursu Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrā, kā arī to, ka psiholoģiskā atbalsta kursa laikā saglabā mēnešalgu un piemaksas, izņemot likuma 14.panta trešajā daļā minēto piemaksu, un sedz ceļa izdevumus, kas tai radušies, nokļūstot uz psiholoģiskā atbalsta kursa saņemšanas vietu un atgriežoties no tās, un no valsts budžeta līdzekļiem nodrošina ēdināšanu un naktsmītni. Psiholoģiskā atbalsta kursa saņemšanas nosacījumus un tā organizēšanas kārtību, ēdināšanas un naktsmītnes nodrošināšanas kārtību psiholoģiskā atbalsta kursa laikā, ēdināšanas izdevumu apmēru, dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites kārtību psiholoģiskā atbalsta kursa laikā, kā arī ceļa izdevumu segšanas kārtību un apmēru noteiks Ministru kabinets.
Savukārt likuma 42.panta septīto daļu turpmāk plānots izteikt sekojošā redakcijā - Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, vai valsts drošības iestādes amatpersonai kalendārā gada laikā, izmaksājot vidējo izpeļņu, piešķir papildatvaļinājumu:
1) vienu darba dienu, ja tās aprūpē ir viens bērns vecumā līdz 14 gadiem;
2) divas darba dienas, ja tās aprūpē ir divi bērni vecumā līdz 14 gadiem;
3) trīs darba dienas, ja tās aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 18 gadiem vai bērns ar invaliditāti.
Papildus augstāk minētajam plānots grozīt arī virkni citu normu, piemēram, nosakot ka amatpersonām (darbiniekiem), kuras veic pienākumus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā pārresoru līmenī, izņemot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, noteiktajai mēnešalgai var piemērot darba tirgus koeficientu no 1,1 līdz 1,75, nodrošinot, ka ar šo darba tirgus koeficientu reizinātais mēnešalgas apmērs nepārsniedz Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu. Ja amatpersonām (darbiniekiem) noteiktajai mēnešalgai tiks piemērots darba tirgus koeficients, tad valsts un pašvaldību institūcija ne retāk kā reizi divos gados tas būs jāpārskata, izvērtējot tā piemērošanas nepieciešamību un pamatojumu.
Plānots grozīt arī Atlīdzības likuma 3.panta 4.2 daļu, papildinot to ar tekstu “Stundas algas likmi aprēķina, dalot zemākās mēnešalgu grupas minimālās mēnešalgas apmēru ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī.”.
Ar likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” pilnu saturu, kā arī tā anotāciju var iepazīties ŠEIT.