Gaidāmi grozījumi Valsts robežsardzes likumā (12/06/2021)

Valsts robežsardzes likums tika pieņemts pagājušā gada 5. novembrī un stājās spēkā tā paša gada 1. decembrī. Pašlaik spēkā esošajā redakcijā iekļautais 13. pants regulē robežsarga iecelšanas profesionālā dienesta karavīra amatā institūtu, savukārt minētā panta otrā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā robežsargs, kurš ieņem profesionālā dienesta karavīra amatu, pilda pienākumus, kā arī atlīdzības noteikšanas, formas tērpa un atšķirības zīmju valkāšanas, veselības stāvokļa pārbaudes, izdienas aprēķināšanas un disciplinārsodīšanas kārtību. Ministru kabinetam minētais regulējums bija jāizstrādā un attiecīgi noteikumi jāizdod sešu mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā, tātad līdz 2021.gada 1.jūnijam.

Lai izpildītu likumā noteikto, Valsts robežsardze, sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, uzsāka darbu pie Ministru kabineta noteikumu projekta ,,Kārtība, kādā robežsargs pilda karavīra amata pienākumus” izstrādes. Minētā projekta izstrādes gaitā tika identificētas vairākas būtiskas atšķirības, kuras apgrūtina robežsarga iecelšanu profesionālā dienesta karavīra amatā tajā skaitā:

1. Atšķirības izpratnē par robežsarga vietu un lomu, ieņemot profesionālā dienesta karavīra amatu. Piemēram, atbilstoši spēkā esošajam līdzīga rakstura tiesiskajam regulējumam ir noteikti konkrēti amati, kuros  personas var tikt ieceltas[1]^,[2]. Vienlaikus, amatu noteikšanu neparedz viss līdzīga rakstura tiesiskais regulējums (skat. Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumus Nr. 744 ,,Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi pilda valsts civildienesta ierēdņa amatu’’). Būtiskas atšķirības starp robežsargu un profesionālā dienesta karavīru pastāv arī speciālo dienesta pakāpju un amatā iecelšanas nosacījumos. Tāpat secināts, ka robežsargu iegūtā izglītība atšķiras no profesionālā dienesta karavīram noteiktajām prasībām. Tādējādi, ievērojot robežsargu un profesionālā dienesta karavīru atšķirīgās sagatavošanas prasības, robežsargu iecelt profesionālā dienesta karavīra amatā ir sarežģīti;
2. Atlīdzības noteikšanas kārtība un tās finansējuma avots. Likuma 13. panta otrā daļa paredz, ka Ministru kabinetam ir jānosaka robežsarga, kurš ieņem profesionālā dienesta karavīra amatu, atlīdzības noteikšanas kārtība. Robežsargs, kurš ieņems profesionālā dienesta karavīra amatu, faktiski atradīsies divu institūciju sastāvā (aktīvā veidā, veicot ikdienas pienākumus Nacionālajos bruņotajos spēkos un pasīvā veidā, atrodoties dienestā Valsts robežsardzē, neieņemot noteiktu amatu[3] un valkājot Valsts robežsardzes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi formas tērpu un atšķirības zīmes). Tāpat, ievērojot robežsarga tiesiskā statusa duālo raksturu, ir radusies faktiska nevienprātība par robežsarga atlīdzības finansēšanas avotu. Situāciju sarežģī arī būtiskas atlīdzības apmēra atšķirības starp profesionālā dienesta karavīru (minimālā atlīdzība pēc nodokļu nomaksas: 910,73 euro[4]) un robežsargu (minimālā atlīdzība pēc nodokļu nomaksas: 486,32 euro[5]);
3. Atšķirības starp robežsargam un profesionālā dienesta karavīram normatīvajos aktos noteiktajām veselības stāvokļa un fiziskās sagatavotības prasībām;
4. Atšķirības izpratnē par robežsarga apgādi (piemēram, ar ekipējumu un formas tērpu), laikā kamēr tas iecelts profesionālā dienesta karavīra amatā.

Līdz ar to darbs pie Ministru kabineta noteikumu izstrādes ar mērķi izpildīt likumā noteikto ir noslēdzies ar secinājumu, ka starp robežsarga un profesionālā dienesta karavīra institūtiem pastāv nozīmīgas atšķirības un robežsarga iecelšanas profesionālā dienesta karavīra amatā institūts nav praktiski realizējams. Tādejādi, nepastāvot reālai iespējai izpildīt likuma prasības, pieņemts lēmums likumā veikt grozījumus, izslēdzot no tā 13.pantu.

Jāmin gan, ka robežsarga iecelšanas profesionālā dienesta karavīra amatā institūta izslēgšana no likuma neradīs šķēršļus, lai Valsts robežsardze un Nacionālie bruņotie spēki turpinātu sadarbību un praktiski īstenotu 2019. gada 26. septembrī Saeimas pieņemtās Nacionālās drošības koncepcijas 7. nodaļas apakšnodaļā ,,Valsts robežas drošības un aizsardzības stiprināšana” noteikto, ka ,,Jāturpina attīstīt NBS un Valsts robežsardzes sadarbība, īpaši pievēršot uzmanību abu institūciju reaģēšanas procedūru un materiāltehnisko resursu savietojamībai, kā arī plānojot un organizējot regulāras kopīgas mācības.”, kā arī 2020. gada 24. septembrī Saeimas pieņemtās Valsts aizsardzības koncepcijas  3.1.1.4. apakšpunktā paredzēto, ka ,,Militāra uzbrukuma gadījumā Valsts robežsardze un Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde iekļaujas NBS sastāvā, tādējādi stiprinot valsts aizsardzības spējas. Lai veiksmīgi pildītu aizsardzības uzdevumus, būtiski ir veicināt Valsts robežsardzes un Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes ciešāku integrāciju un savstarpējo savietojamību ar NBS. To var panākt, nodrošinot šo institūciju atbilstību vienotajiem NATO standartiem un veicot personāla militāro pamatapmācību.”.

Ar likuma grozījumu projektu un tā anotāciju varat iepazīties ŠEIT.