Stājies spēkā LIDA biedram labvēlīgs tiesas spriedums (26/04/2021)

Spēkā stājies Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021. gada 22. marta spriedums (lietas Nr. C68286720), ar kuru noraidīta Valsts policijas (VP) prasība pret LIDA biedru par naudas (mācību samaksas) piedziņu, tādejādi atzīstot, ka nav pamata piedzīt samaksu par mācībām tad, ja persona atjaunojas dienestā un turpina mācībās iegūtas zināšanas izmantot valsts labā.

2007. gada aprīlī LIDA biedrs noslēdza līgumu ar Valsts policijas koledžu (VPK) par 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvi. Personisku apsvērumu dēļ 2011. gada septembrī biedrs atvaļinājās no dienesta pēc paša vēlēšanās. 2012. gada oktobrī biedrs atjaunojās dienestam VP, un 2016. gada maijā atjaunojās arī mācībām VPK, ko pēc gada sekmīgi absolvējis. VP, atsaucoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr.257 "Noteikumi par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek nosūtītas izglītības iegūšanai, kā arī mācību izdevumu segšanas un atmaksāšanas kārtība" 21.1. punktu (Persona, kura atvaļināta no dienesta izglītības ieguves laikā, pilnā apmērā atmaksā līgumā par izglītības ieguvi un dienestu norādītajai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādei vai Ieslodzījuma vietu pārvaldei faktiski segtos mācību izdevumus), cēla prasību pret biedru, lūdzot piedzīt ar mācībām saistītos izdevumus 3216.50 euro apmērā. 

Ņemot vērā ierosināto tiesvedību, biedrs vērsās pie LIDA un saņēma juridisko palīdzību visas tiesvedības procesā, LIDA juristiem palīdzot gan dokumentu sagatavošanā, gan pārstāvot biedru tiesas sēdē. 

Sprieduma motīvu daļā tiesa piekrīt atbildētāja (LIDA biedra) paustajiem argumentiem, norādot, ka, vērtējot mācību izdevumu atmaksas būtību, ir jāvadās no regulējuma jēgas un mērķa, kas, konkrētajā gadījumā ir racionāla un lietderīga finanšu līdzekļu izlietošana, proti, lai persona, kuras mācības apmaksājusi valsts, iegūtās prasmes un zināšanas izmantotu valsts interesēs. Turklāt Satversmes tiesa vairākos savos spriedumos ir secinājusi, ka no Satversmes 1.pantā ietvertā demokrātiskas republikas jēdziena izriet visu valsts institūciju pienākums savā darbībā ievērot samērīguma principu un pienākums ievērot samērīguma principu saista ne vien likumdevēju, bet arī valsts pārvaldi un tiesu varu. Biedrs, atjaunojoties dienestā un nepārtraukti turpinot to 9 gadus, ir pierādījis, ka turpina izmantot teorētiskās un praktiskās zināšanas un iemaņas, kuras apgūtas VPK. Atsaucoties uz taisnīguma principu, tiesa atzina, ka konkrētajā situācijā nebūtu taisnīgi formāli piemērot Ministru kabineta noteikumus, neņemot vērā to jēgu un faktisko situāciju, un norādīja, ka taisnīgums izprotams vispirms kā atbilstība, sabalansētība starp indivīdu un sabiedrību un, ja šāda sabalansētība netiek radīta, tā atzīstama par netaisnību.