Jautājums par darba svētku dienā apmaksu nodots Satversmes tiesai (25/01/2021)

22.janvārī Valmieras Administratīvā rajona tiesa pieņēma lēmumu iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta sestās daļas, ciktāl tā ierobežo amatpersonu tiesības saņemt atbilstošu atlīdzību par darbu svētku dienās, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un 107. pantam.

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) pagājušajā gadā sava biedra vārdā vērsās tiesā ar prasību par mantiskā zaudējuma, nesaņemtās darba piemaksas par darbu svētku dienās 100 procentu apmērā, atlīdzināšanu. Pēc pieteicēja prasības izskatīšanas tiesa nolēma vērsties pie Satversmes tiesas ar prasību izvērtēt likuma normas, kas liedz Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm saņemt piemaksu par darbu svētku dienās, atbilstību Satversmei. Savukārt tiesvedība saistībā ar LIDA iesniegto prasību nolemt apturēt līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.

Lai arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likums) 14. panta sestā daļa vairākkārt grozīta, ir saglabājusies tās būtība – aizliegums IeM un IeVP amatpersonām saņemt piemaksu par darbu svētku dienās 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas tarifa likmes. No likumprojekta anotācijas izriet, ka minētā norma savulaik pieņemta ekonomisku apsvērumu dēļ. Tomēr kopš 2010. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā Atlīdzības likums, valsts ekonomiskais stāvoklis ir būtiski uzlabojies, valsts ekonomika ir atkopusies no ekonomiskās krīzes un minētie apsvērumi nevar būt par pamatu piemaksu par darbu svētku dienās nepiešķiršanai. Arī Darba likuma 68. panta pirmajā daļā noteiktais ir pretrunā ar Atlīdzības likumā noteikto attiecībā par piemaksu par darbu svētku dienās un nav skaidrs, vai šādām atšķirībām ir objektīvs pamats. No minētā regulējuma izriet, ka pilnīgi visiem nodarbinātajiem Latvijā ir ar likuma spēku noteiktas tiesības saņemt dubultu apmaksu par darbu svētku dienās, izņemot amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm un karavīrus. Tādēļ LIDA ieskatā Atlīdzības likuma 14. panta sestā daļa neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam.

Izskatot LIDA pieteikumu tiesa secinājusi, ka šāda tiesiskā regulējuma vēsturiskā izcelsme liecina, ka tas pamatā ir bijis tiesībpolitisks jautājums, vispārējs budžeta līdzekļu ekonomijas jautājums, kas nav tieši saistāms ar 2008. - 2010. ekonomisko krīzi. Šādā situācijā nav saskatāms leģitīms mērķis valstī normatīvi noteikto tiesību saņemt atbilstošu atlīdzinājumu par darbu svētku dienās ierobežošanai. Iztrūkstot tiesību normas leģitīmam mērķim, nav iespējams konstatēt tā samērīgumu, tādēļ secināms, ka Atlīdzības likuma 14. panta sestā daļa, ciktāl tā ierobežo amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm tiesības saņemt atbilstošu atlīdzinājumu par darbu svētku dienās, neatbilst Satversmes 107. pantam. Tāpat tiesas lēmumā norādīts, ka nav pieļaujama valsts budžeta līdzekļu ekonomija uz kādas personu grupas rēķina. Nepieciešamība taupīt valsts budžeta līdzekļus var attaisnot valsts atteikšanos piešķirt līdzekļus mazāk svarīgu tās funkciju veikšanai vai vispārēju taupības pasākumu ieviešanu ekonomiskās lejupslīdes apstākļos. Taču valsts budžeta līdzekļu ietaupījums nevar kalpot par leģitīmu mērķi atšķirīgai attieksmei pret personu grupām, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

Jautājums par darba svētku dienās apmaksu atbilstoši Darba likuma regulējumam arī IeM un IeVP amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm ir viens no tiem, pie kura risināšanas LIDA strādā lielāko daļu no savas pastāvēšanas laika. Šis Valmieras Administratīvā rajona tiesas lēmums apmierināt LIDA prasības daļu attiecībā uz jautājuma nodošanu izvērtēšanai Satversmes tiesā ir uzskatāms par lielu soli pretim tā atrisināšanai. Savukārt Satversmes tiesas lēmumam būs liela nozīme ne tikai attiecībā uz cilvēkiem, kurus šis jautājums skar, bet arī attiecībā uz visu iesaistīto IeM sistēmas iestāžu un IeVP turpmāko attīstību kā potenciāli pievilcīgiem darba devējiem, paaugstinot to konkurētspēju darba tirgū.