Par grozījumiem Dienesta gaitas likumā (23/10/2020)

Likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” izstrādes mērķis ir nodrošināt, ka atvaļinātās amatpersonas formas tērps nenonāk tādas personas īpašumā, kura to varētu izmantot negodprātīgos nolūkos, un novērst formas tērpa un atšķirības zīmju izgatavošanas prettiesisku pasūtīšanu, prettiesisku izgatavošanu, iegādi, realizāciju un prettiesisku valkāšanu.

Iekšlietu ministrijas (IeM) skatījumā risinājums šajā gadījumā rodams nosakot, ka amatpersona, kuru atvaļina no dienesta, atdod viņai izsniegto formas tērpu, izņemot svētku (parādes) formas tērpu, ja šai amatpersonai pēc atvaļināšanās no dienesta ir tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu, paredzot administratīvo atbildību par formas tērpa un atšķirības zīmju izgatavošanas prettiesisku pasūtīšanu, prettiesisku izgatavošanu, iegādi, realizāciju un prettiesisku valkāšanu un nosakot kompetentās iestādes, kas veiks administratīvo pārkāpumu procesus par minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Pašlaik spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka, ka amatpersonai, atvaļinoties no dienesta, izņemot Dienesta gaitas likumā minētajos gadījumos, par saviem līdzekļiem ir jāsedz tai izsniegtā formas tērpa atlikusī vērtība. Tā rezultātā formas tērps nonāk atvaļinātās amatpersonas īpašumā un atvaļinātā amatpersona ar īpašumā esošo formas tērpu var rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Ministrijas ieskatā pie patreizējā normatīvā regulējama ir iespējama situācija, ka atvaļinātās amatpersonas īpašumā esošais formas tērps var nonākt tādas personas īpašumā, kura to, iespējams, izmantos negodprātīgi, tādējādi radot iespējamu apdraudējumu vai nodarot kaitējumu sabiedrībai, kā arī, iespējams, diskreditējot iestādi. Proti, ja formas tērpu valkās IeM sistēmas iestādei vai Ieslodzījuma vietu pārvaldei (IeVP) nepiederoša persona, sabiedrība tiks maldināta par šīs personas piederību kādai no IeM sistēmas iestādēm vai IeVP un tās tiesībām pildīt attiecīgajai iestādei normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas savukārt var apdraudēt šīm iestādēm normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības un drošības (tai skaitā valsts robežas drošības) aizsardzības jomā un personu tiesību un likumīgo interešu aizsardzībā.

Tāpat var rasties situācija, kad atvaļinātā amatpersona īpašumā esošo formas tērpu izmet atkritumu tvertnē, kā rezultātā formas tērpu var atrast un valkāt, piemēram, persona bez noteiktas dzīvesvietas, kuras rīcība, kas nav savienojama ar IeM sistēmas iestādes vai IeVP amatpersonas statusu, var radīt kaitējumu iestādei, mazinot sabiedrības uzticību tai.

Izvērtējot ministrijas sagatavoto un virzīto likumprojektu LIDA norādīja, ka, tās ieskatā, nepieciešams papildināt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju), norādot, ka atvaļinātajai amatpersonai ir jānodod un iestādei jāpieņem visas tai izsniegtās formas tērpa sastāvdaļas neatkarīgi no to nolietojuma pakāpes (t.sk. nodilums, plīsumi), kā arī nepieciešams izvērtēt preventīvus mehānismus, kā rīkoties gadījumā, ja amatpersona, atvaļinoties no dienesta, nenodod vai daļēji nodod tai izsniegto formas tērpu. Minētais LIDA viedoklis tika izvērtēts un likumprojekts attiecīgi papildināts.

Tādējādi, atbilstoši likumprojektā paredzētajam, turpmāk amatpersonai, kuru atvaļina no dienesta, būs nevis jāatlīdzina iestādei formas tērpa atlikusī vērtība, bet gan iestādes vadītāja noteiktajā kārtībā jāatdod atpakaļ izsniegtais formas tērps, izņemot svētku (parādes) formas tērpu, ja amatpersonai pēc atvaļināšanās no dienesta ir tiesības Dienesta gaitas likumā noteiktajos gadījumos valkāt normatīvajos aktos noteikto svētku (parādes) formas tērpu.

Ievērojot likumprojektā ietverto tiesisko regulējumu, katras iestādes vadītājam būs jāizdod iekšējais normatīvais akts par kārtību, kādā nododams amatpersonai izsniegtais formas tērps. Ņemot vērā, ka viens no likumprojekta izstrādes mērķiem ir nodrošināt, ka atvaļinātās amatpersonas formas tērps nenonāk tādas personas īpašumā, kura to varētu izmantot negodprātīgos nolūkos, un novērst formas tērpa un atšķirības zīmju prettiesisku valkāšanu, tad, atvaļinoties no dienesta, amatpersonai būs jānodod visas tai izsniegtā formas tērpa sastāvdaļas (izņemot piemēram, apavus, zeķes, apakšveļas priekšmetus), neatkarīgi no tā, kāda ir to nolietojuma pakāpe (nelietots, mazlietots vai nolietots – nederīgs turpmākai lietošanai (piemēram, bojāts, novalkāts)).

Tāpat katras iestādes vadītājam būs jānoteic iekšējā kārtībā, kādā iestāde, saņemot formas tērpu, izvērtēs tā stāvokli –  nolietojuma pakāpi (iespējams, kāda no formas tērpa sastāvdaļām būs nolietota, kāda nelietota, kāda būs mazlietota) un lems par tālāko rīcību – utilizēt formas tērpu, piesaistot komersantu, vai, ja tiks nodotas nelietotas vai mazlietotas formas tērpa komplektējamās sastāvdaļas, – izsniegt tās citai amatpersonai.

Ievērojot, ka amatpersonai izsniegtais formas tērps ir valsts īpašums, ko iestāde, kuras grāmatvedības uzskaitē tas atrodas, amatpersonai nodevusi lietošanā nevis īpašumā, katra amatpersona ir personīgi atbildīga par tai izsniegto formas tērpu. Tādējādi gadījumā, ja amatpersona, atvaļinoties no dienesta, nenodos tai izsniegto formas tērpu vai kādu no tā sastāvdaļām, iestāde būs tiesīga izvērtēt iespēju un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā celt prasību tiesā par mantas (formas tērpa) atdošanu vai, ja formas tērps būs nozaudēts, – par tā vērtības atlīdzināšanu (prasību par naudas piedziņu).

Lai novērstu nesamērīgu budžeta līdzekļu izlietojumu, pirms prasības celšanas tiesā par mantas (formas tērpa) atdošanu vai, ja formas tērps būs nozaudēts, – par tā vērtības atlīdzināšanu (prasību par naudas piedziņu), iestādei katrā konkrētajā gadījumā būs jāizvērtē attiecīgās prasības celšanas lietderība un samērīgums ar sasniedzamo rezultātu. Izvērtējot iespējamās prasības celšanas lietderību un samērīgumu, iestādei būs jāņem vērā formas tērpa nenodošanas iemesli, formas tērpa atgūšanā vai tā vērtības atlīdzināšanā ieguldāmie resursi (tai skaitā ar tiesvedības gaitu saistītie izdevumi), samērojot tos ar formas tērpa atlikušo vērtību (ko aprēķina proporcionāli laikposmam, kas atlicis atbilstoši katras izsniegtās formas tērpa sastāvdaļas lietošanas ilgumam, ņemot vērā katras formas tērpa sastāvdaļas iegādes vērtību (ar pievienotās vērtības nodokli), normatīvajos aktos noteikto lietošanas ilgumu, formas tērpa izsniegšanas datumu un datumu, ar kuru amatpersona atvaļināta no dienesta) un iespējamajām sekām, kas varētu rasties formas tērpa vai konkrētās formas tērpa sastāvdaļas nenodošanas rezultātā.

Tāpat, lai ierobežotu formas tērpa un atšķirības zīmju prettiesisku apriti, likumprojekts paredz papildināt Dienesta gaitas likumu ar jaunu nodaļu (XII nodaļa), paredzot administratīvo atbildību gan par amatpersonas formas tērpa un atšķirības zīmju prettiesisku valkāšanu, gan arī par amatpersonas formas tērpa un atšķirības zīmju izgatavošanas prettiesisku pasūtīšanu, prettiesisku izgatavošanu, iegādi un realizāciju, vienlaikus nosakot arī kompetenci sodu piemērošanā.

Administratīvo pārkāpumu procesus par minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veiks Valsts policija (par administratīvajiem pārkāpumiem IeM sistēmas iestāžu un IeVP amatpersonu formas tērpa un atšķirības zīmju aprites jomā), Valsts robežsardze (par administratīvajiem pārkāpumiem Valsts robežsardzes un Valsts robežsardzes koledžas amatpersonu formas tērpa un atšķirības zīmju aprites jomā) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (par administratīvajiem pārkāpumiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas amatpersonu formas tērpa un atšķirības zīmju aprites jomā). Administratīvā pārkāpuma lietu izskatīs Valsts policija.

Atbilstoši likumprojektā paredzētajam par amatpersonas formas tērpa vai atšķirības zīmju izgatavošanas prettiesisku pasūtīšanu, izgatavošanu, iegādi vai realizāciju tiks piemērots naudas sods šādā apmērā – fiziskajai personai – līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām. Savukārt par amatpersonas formas tērpa vai atšķirības zīmju prettiesisku valkāšanu tiks piemērots naudas sods līdz četrsimt naudas soda vienībām.

Likumprojekts stāsies spēkā vispārējā kārtībā atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumam.