Virsstundu darbs - kas jāzina un kas jāņem vērā! (18/10/2020)

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) savā darba ikdienā salīdzinoši bieži saskaras ar jautājumiem, kas saistīti ar virsstundu darbu un tā kompensēšanu. Normatīvais regulējums šajā jautājuma ir visnotaļ plašs, lai arī atsevišķās situācijās diezgan sarežģīts un pat šķietami nekonkrēts. Vairumā gadījumu problēmas cēlonis šādās situācijās slēpjas nevis tajā, ka no darba devēja puses tiktu pārkāptas biedra tiesības, bet gan tajā, ka biedrs nav pilnībā izpratis normatīvajos aktos noteikto.

Lai uzlabotu biedru izpratni par jautājumiem, kas saistīti ar virsstundu darbu, esam izveidojuši galveno aspektu apkopojumu un sagatavojuši nelielus skaidrojošos komentārus par tiem.

Kas ir virsstundu darbs?

Ja esat nodarbināts uz līguma pamata, tad par virsstundu darbu uzskatāms tāds darbs, kuru veicat virs normālā darba laika (Darba likums, 136.panta pirmā daļa).

IeM un IeVP amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm gadījumā - dienesta pienākumu pildīšana virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika.

Atbilstoši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 29.panta pirmajai daļai, ņemot vērā dienesta nepieciešamību, ar Iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu (pavēli) amatpersonu var iesaistīt dienesta pienākumu izpildē virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, nedēļas atpūtas dienās un likumā noteiktajās svētku dienās, kā arī nedēļas atpūtas laikā, nepārsniedzot 144 stundas četru mēnešu periodā.

Kompensācija par virsstundu darba veikšanu?

IeM un IeVP amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm virsstundu darbu primāri kompensē, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku, kura ilgums atbilst virsstundu skaitam (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, 14.panta septītā daļa).

Saistībā ar šo jautājumu LIDA jau gada sākumā, kad noritēja Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumu projekta sabiedriskā apspriešana, norādīja, ka šī likuma norma būtu pielīdzināma Darba likumā noteiktajam, dodot amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm tiesības izvēlēties, vai par virsstundu darbu piešķirama piemaksa, vai tas kompensējams ar apmaksātu atpūtas laiku. Vairāk par LIDA rosinājumiem saistībā ar šo grozījumu projektu varat lasīt šeit – Rosinātie grozījumi Atlīdzības likumā neatbilst dienējošo interesēm.

Tai pat laikā vēlamies norādīt, ka šī norma izriet no  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (t.s. “Darba laika direktīva”), kurā ir noteikts, ka darbinieku pamatā aizsargā pietiekama iespēja atpūsties, t.sk., pēc virsstundu darba. Respektīvi, primāri vienmēr darbiniekiem virsstundas būtu kompensējamas ar atbilstošu apmaksātu atpūtas laiku.

Kādās situācijās par virsstundu darbu var tikt noteikta piemaksa?

Gadījumos, kad atpūtas laika piešķiršana apdraud attiecīgās IeM iestādes vai IeVP spēju nodrošināt dienesta uzdevumu izpildi, iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var lemt par attiecīgā virsstundu darba apmaksu (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, 14.panta 7¹. daļa).

No šīs normas izriet, ka pastāvot minētajam apdraudējumam, iestāde var lemt par virsstundu darba apmaksu. Tomēr tajā iekļauts nosacījums – ņemot vērā virsstundu skaitu – kas par pilnībā pieļaujamu un likumam atbilstošu padara situāciju, kurā, piemēram, daļa virsstundu tiek apmaksātas, bet daļa kompensētas ar apmaksātu atpūtas laiku.

Persona, kas plāno un organizē dienestu struktūrvienībā, ir tā, kuras pienākums ir savlaicīgi paredzēt šāda apdraudējuma rašanās iespēju un informēt par to augstāko vadību. Tomēr praksē nākas saskarties ar situācijām, kurās šī informācija netiek ņemta vērā, tādejādi visu atbildību par struktūrvienības darbības nodrošināšanu uzliekot uz šo personu. LIDA ieskatā šādas situācijas nav pieļaujamas, jo kā rezultāts tām pēcāk var sekot grūtības ar citu šī likuma prasību izpildes nodrošināšanu, un šādā gadījumā jau runa var būt par konkrētu personu tiesību aizskārumiem. Tāpēc LIDA aicina visas šajā procesā iesaistītās personas rūpīgi argumentēt savu viedokli – gan konstatējot minētā apdraudējuma iestāšanās iespējamību un informējot par to augstāko vadību, gan noraidot pieprasījumu veikts virsstundu darba apmaksu. Attiecībā uz otro vēlamies arī atgādināt, ka atteikuma gadījumā prasījuma iesniedzējam ir tiesības prasīt no augstākās vadības palīdzību to problēmu risināšanā un seku novēršanā, kuras radījis šāds atteikums. Savukārt augstākās vadības pienākums ir šādu atbalstu sniegt. Tas izriet no dienesta/darba attiecību ētikas pamatprincipiem. Tāpat LIDA ieskatā nav pareizi kā virsstundu apmaksas atteikumu šādā situācijā izmantot argumentu “nav naudas”, jo savā pamatā tas nozīmē tikai to, ka iestāde ar šādu argumentāciju kā faktu atzīst savu nespēju nodrošināt tai uzdoto funkciju un uzdevumu izpildi, ar visām no tā izrietošajām sekām.

Kādās situācijās būtu nosakāma piemaksa par virsstundu darbu?

Situācijās, kad IeM un IeVP amatpersona ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek iesaistīta virsstundu darbā, piemēram, tādu dienesta pienākumu izpildē, kas saistīti ar īpaši nozīmīgu valsts pasākumu norises nodrošināšanu, katastrofu un dabas stihiju seku novēršanu, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, citu ārkārtas uzdevumu veikšanu, u.c. (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, 14.panta desmitā daļa).

Arī šajā normā iekļauts nosacījums – ņemot vērā virsstundu skaitu – kas par pilnībā pieļaujamu un likumam atbilstošu padara situāciju, kurā, piemēram, daļa virsstundu tiek apmaksātas, bet daļa kompensētas ar apmaksātu atpūtas laiku. Tomēr šajā situācijā noteicošais faktors būs šim mērķim piešķirtais papildus finansējums iestādei (šim mērķim saskaņā ar īpašu Ministru kabineta lēmumu ir piešķirti vai gadskārtējā valsts budžeta likumā ir paredzēti valsts budžeta līdzekļi, samaksu veic no iestādes ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, samaksu veic no Eiropas Savienības politiku instrumentu vai pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto vai līdzfinansēto projektu īstenošanai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem). LIDA ieskatā virsstundu darbs šajās situācijās būtu jāorganizē atbilstoši pieejamajam finansējumam, tādejādi nodrošinot virsstundu darba apmaksu pilnā apmērā. Izņēmums būtu pieļaujams vien iestājoties 14.panta desmitās daļas 4.punktā minētajam nosacījumam – amatpersona virsstundu darbā tiek iesaistīta, lai nodrošinātu nepārtrauktu vai steidzamu, iepriekš neparedzētu uzdevumu veikšanu, ja amatpersonu iesaista dienesta pienākumu pildīšanā saskaņā ar iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas lēmumu. Šādi nosacījumi, vērtējot objektīvi, varētu iestāties tikai ārkārtas situācijā, kas tieši apdraud valsts un sabiedrības drošību, un šī apdraudējuma novēršanai nepieciešama nekavējoša papildus personāla iesaiste.

Kad virsstundu darbs ir jākompensē?

Ja noteikts normālais darba laiks, virsstundu darbu kompensē par katru kalendāra mēnesi saskaņā ar darba laika uzskaites datiem.

Ja noteikts summētais darba laiks, kompensē virsstundas, kas četru kalendāra mēnešu laikā nostrādātas virs normālā darba laika stundu kopsummas.

(Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, 14.panta astotā un devītā daļa).

Šis ir viens no tiem jautājumiem, kurš visbiežāk rada neskaidrības saistībā ar virsstundu darbu un tā kompensēšanu.

Pārskata periods – ar to tiek saprasts laika periods četru kalendāro mēnešu garumā (janvāris-aprīlis, maijs-augusts un septembris-decembris).

Kompensējamās virsstundas – nostrādāto virsstundu kopējais skaits pārskata perioda beigās.

No šiem diviem terminiem izriet pamatots secinājums, ka par nostrādātām virsstundām var saukt tikai tās stundas virs normālā darba laika stundu kopsummas, kuras konstatējams pēc pārskata perioda beigām. Piemēram, pārskata periodā janvāris-aprīlis normālā darba laika stundu kopsumma ir 400 stundas (100 stundas katru mēnesi). Nodarbinātais janvārī nostrādāja 100 stundas, februārī 120 stundas, martā un aprīlī katru mēnesi pa 90 stundām. Neskatoties uz februārī šķietami nostrādātajām 20 virsstundām, noslēdzoties pārskata periodam, virsstundu darba veikšana nav konstatējama, jo 100+120+90+90=400, respektīvi kopā nostrādāto stundu skaits atbilst normālā darba laika stundu kopsummai.     

Kā virsstundas kompensējamas ar apmaksātu atpūtas laiku – saskaņā ar Atlīdzības likumā noteikto, pārskata perioda laikā nostrādātās virsstundas ar apmaksātu atpūtas laiku kompensējamas nākamā pārskata perioda laikā. Respektīvi, ja noslēdzoties pārskata periodam janvāris-aprīlis tā ietvaros ir uzkrātas virsstundas, tad tās ir jākompensē līdz nākamā pārskata perioda (maijs-augusts) beigām.

Kā uzskaitīt virsstundas - visbiežāk neskaidrības šajā jautājumā rodas tieši tāpēc, ka nodarbinātie cenšas veikt aprēķinus saistībā ar virsstundām tekošā pārskata perioda laikā, nevis pēc tā noslēguma. Nav pareizi tekošā pārskata perioda vidū sākt kaut ko “plusot vai mīnusot” attiecībā uz iepriekšējā periodā nostrādātajām un tekošajā periodā nostrādātajām virsstundām. Piemēram, pārskata periodā janvāris-aprīlis tika nostrādātas 10 virsstundas, kuras, ar apmaksātu atpūtas laiku, nolemts kompensēt maijā, attiecīgi atspoguļojot to dienesta/darba pienākumu izpildes grafikā. Savukārt maija vidū rodas situācija, kurā nodarbinātais veic virsstundu darbu - 5 stundas. Tas nenozīmē, ka tagad tekošā pārskata perioda laikā ir jākompensē 15 virsstundas! Tas nozīmē, ka tekošajā pārskata periodā ir jākompensē 10 iepriekšējā pārskata periodā nostrādātās virsstundas, savukārt par periodā maijs-augusts nostrādātajām virsstundām un to kompensēšanu varēs spriest tikai pēc šī perioda noslēguma.

LIDA ieskatā virsstundu darba kompensēšana ar apmaksātu atpūtas laiku, ja vien to pieļauj dienesta specifika un citi saistītie apstākļi, būtu veicama uzreiz pēc tā veikšanas, vai pēc iespējas ātrākā laika posmā, tekošā pārskata perioda ietvaros (piemēram, janvārī nostrādātās virsstundas kompensēt februārī, martā vai aprīlī). Šādu nostāju vairākkārtīgi savos atzinumos paudis arī Tiesībsargs.

Virsstundu darba kompensēšana iespējama arī saīsinot darba dienu, piemēram, nosakot darba laika sākumu vēlāk, vai darba dienas beigas ātrāk. Tomēr nodarbinātajam ir jāseko līdzi tam, lai šī informācija attiecīgi tiktu atspoguļota arī dienesta/darba pienākumu izpildes grafikā un dienesta/darba pienākumu izpildes laika uzskaites tabelē.

LIDA ieskatā labākā prakse plānojot virsstundu darba kompensāciju ar apmaksātu atpūtas laiku būtu to darīt kopīgi – par dienesta/ darba organizāciju atbildīgajai personai (tiešajam priekšniekam, vadītājam) un nodarbinātajam. Šādā veidā būtu iespējams panākt līdzsvaru starp abu pušu interesēm, rodot abpusēji pieņemamu risinājumu.

LIDA vēlreiz vēlas atgādināt to, ka katra nodarbinātā pienākums, un arī viņa paša interesēs ir sekot līdzi gan saviem dienesta/darba pienākumu izpildes grafikiem un tajos atspoguļotajai informācijai, gan dienesta/darba pienākumu izpildes laika uzskaites tabelēs atspoguļotajai informācijai. Tiešā priekšnieka/vadītāja pienākums ir pēc nodarbinātā pieprasījuma iepazīstināt viņu ar šajā tabelē atspoguļoto informāciju.

Minētās darbības ir vienīgais veids, kā nodarbinātais var sekot līdzi tam, vai veiktais virsstundu darbs tiek atbilstoši uzskaitīts un tiek arī atbilstoši kompensēts, un netiek veikta virsstundu “pārnešana” no viena pārskata perioda uz nākamo. Tomēr der atcerēties, ka atsevišķos izņēmuma gadījumos, piemēram, ilgstoša darba nespēja, vai nodarbinātā došanās bērna kopšanas atvaļinājumā, virsstundas var tikt pārceltas uz nākamo pārskata periodu, jo šādā situācijā to kompensēšana ar apmaksātu atpūtas laiku vienkārši nav iespējama.