LIDA viedoklis saistībā ar izdienas pensiju sistēmu (10/06/2020)

Lai būtu skaidra situācija katrā nozarē un lai būtu iespējams arodbiedrību viedokli kvalitatīvi pārstāvēt gan valsts institūcijās, gan mediju telpā,  Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicināja savas dalīborganizācijas izteikt viedokli par izdienas pensiju sistēmu. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) savu redzējumu ir darījusi zināmu LBAS un aicina ar to iepazīties arī Jūs.

Vai Jūs apmierina esošā situācija ar izdienas pensijām jūsu nozarē?

Kopumā, vadoties no amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm interesēm un viedokļa, pašreizējā situācija ar izdienas pensijām nozarē, amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm interesēm ir labvēlīga. Ņemot vērā, ka nozarē nodarbināto amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksa ir nepietiekami liela (instruktoru sastāva amatpersonām - zem vidējās darba samaksas valstī), izdevīgi nosacījumi izdienas pensijas saņemšanai darbojas kā viena no galvenajām motivācijām dienesta turpināšanai. Minētais ir vērtējams pozitīvi, raugoties no amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm sociālā nodrošinājuma puses, taču LIDA skatījumā, izdienas pensijai pēc būtības nevajadzētu būt motivācijai turpināt dienestu vispār, tādejādi veidojot t.s. “atlikto darba samaksas maksājumu”. LIDA skatījumā izdienas pensijai būtu jābūt kā papildu sociālajai garantijai par darba dzīves laikā veikto papildus ieguldījumu valsts interešu labā[1], veicot dienesta pienākumus, kas saistīti ar paaugstinātu risku dzīvībai un veselībai, nevis kalpot kā motivācija “nodienēt līdz pensijai”, t.i., būt teju vienīgā motivācija nodarbinātajam turpināt dienestu, kāda situācija ir radusies šobrīd. LIDA viennozīmīgi pievienojas E. Baldzēna publiski paustajam viedoklim, ja izveidojusies situācija ir tāda, ka izdienas pensija kalpo kā “atliktais darba samaksas maksājums”, tikmēr, kamēr nav panāktas būtiskas izmaiņas amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atlīdzības sistēmā, nav nekāda pamata veikt izmaiņas izdienas pensiju sistēmā.

Kuru profesiju pārstāvji saņem izdienas pensijas un no kāda vecuma?

Atbilstoši likumam “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (turpmāk – Izdienas pensiju likums), izdienas pensija kā sociālā garantija potenciāli pienākas jebkurai personai, kurai ir amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi statuss. Izdienas pensiju nesaņem Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādājošas personas, kas darbu veic uz civiltiesiska līguma pamata vai ir civildienesta ierēdņa statusā. Tiesības saņemt izdienas pensiju ir saistāmas ar konkrētu, Izdienas pensiju likuma 2. pantā norādīto, kritēriju iestāšanos. Pamatā izdienas pensija amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi tiek piešķirta, sasniedzot piecdesmit gadu slieksni, ja vien ir atbilstošs izdienas stāžs, un, ja vien nenotiek priekšlaicīga pensionēšanās saistībā ar veselības stāvokli. Veicot praktisko arodbiedrības darbu, LIDA konstatē, ka visbiežāk amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi atvaļinās no dienesta, sasniedzot piecdesmit gadu vecumu (Izdienas pensiju likuma 2. panta pirmās daļas pirmais punkts). Pēdējos gados ir novērojams tādu amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi skaita pieaugums, kuras vēlas atvaļināties no dienesta priekšlaicīgi, saistībā ar veselības problēmām (Izdienas pensiju likuma 2. panta pirmās daļas otrais punkts). Atvaļināšanās no dienesta pēc piecdesmit gadu vecuma novērojama samērā reti, pamatā tikai saistībā ar izdienas stāža nepietiekamību, vai arī amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, kas strādā normālā darba laika ietvaros (dienesta pienākumu izpilde netiek organizēta naktīs), salīdzinoši labāk atalgotā, pēc ranga augstākā amatā.

Vai izdienu pensiju sistēma strādā efektīvi?

Formāli var piekrist, ka izdienas pensiju sistēma strādā efektīvi, jo LIDA nav zināmi gadījumi, kad personai pienāktos izdienas pensija, taču tā netiktu saņemta, vai tiktu likti kādi šķēršļi pensijas saņemšanai. Taču faktiski LIDA par efektīvu neuzskata “atliktās darba samaksas sistēmu”, jo nodarbināto labklājībai un izaugsmei ir jābūt nodrošinātai tagadnē vai pārskatāmā nākotnē, nevis tālā nākotnē, kas pēc būtības ir neprognozējama. Turklāt jānorāda, ka izdienas pensijas apmērs, ko saņem pensionēta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, nebūt nav tik augsts, lai persona līdz vecuma pensijas sasniegšanai varētu nestrādāt.[2] Līdz ar to LIDA skatījumā vispirms valstij būtu jādomā par to, kā nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm tagadnē, un radīt valstiski ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, kas darbotos dienesta interesēs – motivējot nodarbinātos labākai dienesta pienākumu izpildei. Tikai pēc šādas sistēmas ieviešanas būtu pamats runāt par jebkādām izmaiņām esošajā izdienas pensiju sistēmā.

Vai ir nepieciešama izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšana vai sašaurināšana?

LIDA skatījumā, tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, dienestiem būtu nepieciešams izvērtēt, kuras amatu grupas atbilst Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums 2010. gada 31. marta lietā Nr. 2009-76-01 norādītajiem kritērijiem par subjektiem, kuriem būtu jāsaņem izdienas pensija, respektīvi, atbilstoši sprieduma 5.2. paragrāfam, “argumentus, kas pamato, kādēļ atsevišķām valsts nodarbināto personu kategorijām tiek noteikta sevišķa sociālā garantija – izdienas pensija, nosacīti var iedalīt vairākās grupās: 1) attiecīgā dienesta vai profesijas īpatnības ir saistītas ar profesionālo iemaņu mazināšanos vai zudumu, sasniedzot noteiktu vecumu vai nostrādājot šajā profesijā noteiktu laiku; 2) attiecīgā persona pilda valstij svarīgu dienestu, kura gaita būtiski atšķiras no to personu darba apstākļiem, kuras strādā uz civiltiesiska līguma pamata. Dienesta laikā persona ir pakļauta valsts noteiktiem būtiskiem ierobežojumiem (dienesta gaitas reglamentiem u.c.), tās pienākums ir iesaistīties dienesta izpildē iepriekš neparedzētos, nereti bīstamos apstākļos. Izdienas pensija šajā gadījumā no vienas puses, kompensē minētā dienesta laikā priekšlaicīgi zaudētās darba spējas, bet no otras puses, kalpo kā kompensācija par dienesta laikā noteiktajiem ierobežojumiem neatkarīgi no tā, vai šie ierobežojumi nav radījuši priekšlaicīgu darba spēju samazināšanos; 3) izdienas pensija netieši veido it kā “atliktu atalgojumu” par nevainojamu dienestu ilgā laika periodā un sekmē attiecīgo dienestu un institūciju kvalitatīvu darbību, it īpaši antikorupcijas aspektā. Uz iekšlietu sistēmas darbinieku izdienas pensijām attiecināmi visi minētie mērķi”[3]. Atbilstoši biedru sniegtajai informācijai, vairākos dienestos saglabāta sistēma, kad amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi statuss, un, attiecīgi tiesības uz izdienas pensiju, tiek noteiktas arī atbalsta personālam (piemēram, dienestu grāmatvežiem un juristiem). Nenivelējot šo personu ieguldījumu, LIDA skatījumā, ja šī informācija atbilst patiesībai, dienestiem būtu jāizvērtē konkrēto amatu atbilstība izdienas pensijas saņemšanas subjektu lokam, kontekstā ar Satversmes tiesas atziņām, jo tieši šādas, iespējams, neatbilstošas izdienas pensiju izmaksas sistēmas uzturēšana var būt par daļēju pamatu Valsts kontroles sniegtajiem atzinumiem.

Vai ir nepieciešama kritēriju maiņa saistībā ar izdienas pensiju samazināšanu?

LIDA šobrīd ir viennozīmīgi pret jebkādu kritēriju maiņu izdienas pensiju sistēmā, uzskatot, ka nekāda kritēriju maiņa nav pieļaujama, kamēr nav mainīta amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atalgojuma sistēma (atalgojums tiek ievērojami paaugstināts) un izstrādāta atbilstoša, ilgtspējīga stratēģija, kas būtu vērsta uz personāla motivēšanu.

Vai ir nepieciešamas kādas citas izmaiņas saistībā ar jūsu nozares darbinieku iespējām saņemt izdienas pensiju?

LIDA skatījumā, visu jau iepriekš minēto iemeslu dēļ šobrīd nekādas izmaiņas izdienas pensiju sistēmā nav iespējamas. Primāri valstij būtu pienākums izstrādāt ilgtspējīgu un funkcionējošu stratēģiju Iekšlietu ministrijas sistēmas un Ieslodzījumu vietu pārvaldes dienestiem, tai skaitā, aptverot atalgojuma sistēmas maiņu. Sekundāri būtu jāveic izpētes darbs, lai noskaidrotu, kuras tieši ir izdienas pensijas sistēmas vājās vietas, un kādu ietekmi uz dienestu spēju funkcionēt vispār varētu atstāt potenciālas izmaiņas izdienas pensiju sistēmā. Tikai pēc šo darbību veikšanas būtu iespējams runāt par jebkādām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā.

Ja esiet procesā uz iespējām darbiniekiem/ kādai profesiju grupai saņemt izdienas pensiju, lūdzu, īsi to aprakstiet.

LIDA norāda, ka nozarē nodarbinātie jau saņem izdienas pensijas, līdz ar to, šis jautājums nav aktuāls.

Papildus norādām, ka jebkuras izmaiņas izdienas pensiju sistēmā, ciktāl tas attiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, prasītu plašas diskusijas kopā ar sociālajiem partneriem. Ņemot vērā jautājuma nozīmīgumu, kontekstā ar jau tā sarūkošo nodarbināto skaitu, jebkurai rīcībai šajā jautājumā jābūt pārskatāmai, nodrošinot caurspīdīgumu un sabiedrības locekļu izpratni.