Par absolūto aizliegumu (20/05/2020)

2018.gada 5.jūlijā Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) vērsās pie Tiesībsarga ar iesniegumu, kurā norādīja uz situācija, ka vairākas Valsts policijas amatpersonas tikušas atvaļinātas no dienesta pamatojoties uz neatbilstību Dienesta gaitas likuma 4.panta prasībām. 

LIDA vērsa Tiesībsarga uzmanību uz Satversmes tiesas 2017.gada 24.novembra spriedumu lietā Nr.2017-07-01 “Par Izglītības likuma 50. panta 1. punkta, ciktāl tas liedz personai, kura tikusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, tiesības strādāt par pedagogu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. pantam”, norādot, ka,  pamatojoties uz minēto spriedumu, būtu pārskatāma kārtība, kādā tiek izvērtētas amatpersonas un to kandidāti, pievēršot vairāk uzmanības individualizācijas procesam.

Savā atbildē Tiesībsarga birojs norāda uz vairākiem apstākļiem, kas saistīti ar minēto situāciju, tāpēc aicinām katru pašu iepazīties ar pilnu sniegtās atbildes saturu (to varat izdarīt ŠEIT). Savukārt īpašu uzmanību vēlamies vērst uz Tiesībsarga secināto par to, ka ka saskaņā ar publiskajā telpā pieejamo informāciju no valsts institūciju pārstāvju puses ierobežojumi, kas saistīti ar sodāmību un liedz iespēju strādāt kādā no nozarēm, ir noteikti vairāk nekā 50 dažādos normatīvajos aktos, tāpat vērsta uzmanība, ka esošie ierobežojumi nav balstīti likumdevēja rūpīgā analīzē. Ņemot vērā šo un vēl citus atbildes vēstulē minētos apstākļus, kā arī, lai novērstu iespējamus tiesvedības riskus Satversmes tiesā, Ministru prezidentam tika lūgts izvērtēt minēto problemātiku un nodrošināt, ka atbilstoši katras tiesību nozares specifikai tiek pārskatīti normatīvie akti, kas paredz personām ierobežojumus uz konkrēto nodarbošanos agrāk izdarīta noziedzīga nodarījuma dēļ.

Ministru prezidents 2019.gada 16.decembrī nosūtījis Tiesībsargam vēstuli, kurā norādīja, ka, ievērojot Satversmes tiesas 2017. gada 24. novembra spriedumā Nr. 2017-07-01 ietvertās atziņas, Tiesībsarga vēstulē minēto problemātiku, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Veselības ministrijas sniegto informāciju, ministrijām nepieciešams pārskatīt savas nozares normatīvos aktus, kas paredz personām dažādus aizliegumus agrāk izdarīta noziedzīga nodarījuma dēļ, izvērtējot šādus jautājumus:

1. Vai aizliegums vispār ir nepieciešams?

2. Vai aizliegumu ir iespējams attiecināt tikai uz tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem?

3. Vai aizliegumu ir iespējams attiecināt tikai uz atsevišķiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, autortiesību un blakustiesību pārkāpšana (KL 148. pants), izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (KL 218. pants), būvniecības noteikumu pārkāpšana (KL 239. pants)?

4. Vai aizliegumu ir iespējams attiecināt tikai uz atsevišķu noziedzīgu nodarījumu grupām, piemēram, noziedzīgiem nodarījumiem pret personas dzīvību un veselību, noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā, noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā?

5. Vai atbilstoši noziedzīgu nodarījumu klasifikācijai, proti, no kaitīgākā uz mazāk kaitīgu, aizliegumu ir iespējams attiecināt tikai uz:

a) sevišķi smagiem noziegumiem;

b) smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem;

c) noziegumiem (t. i., mazāk smagiem, smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem);

d) noziedzīgiem nodarījumiem (t. i., kriminālpārkāpumiem un noziegumiem)?

6. Vai aizliegumu ir iespējams neattiecināt uz personām, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas, būdamas nepilngadīgas?

7. Vai absolūtu aizliegumu ir iespējams aizstāt ar terminētu aizliegumu, proti, tādu, kas beidzas līdz ar sodāmības dzēšanu vai noņemšanu?

8. Vai absolūtu aizliegumu ir iespējams atcelt, veicot individuālu izvērtējumu?

Ministru prezidents ir uzdevis līdz 2020.gada 1.oktobrim visām ministrijām, Finanšu izlūkošanas dienestam un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā priekšlikumus grozījumiem savas nozares likumos un Ministru kabineta noteikumos attiecībā uz personām paredzētajiem aizliegumiem vai ierobežojumiem saistībā ar agrāk izdarītu noziedzīgu nodarījumu.

Ņemot vērā minēto, pastāv iespēja, ka Iekšlietu ministrija šī uzdevuma ietvaros pārskatīs arī Dienesta gaitas likumā noteiktos ierobežojumus. Aicinām sekot līdzi informācijai par šī jautājuma attīstību, vienlaikus paturot prātā personu iespēju individuāli aizstāvēt savas tiesības tiesā.