Vai dienests var būt elastīgs? (12/11/2019)

Šis temats iegūst arvien lielāku aktualitāti, ņemot vērā, ka līdz 2022. gada 22. augustam ES dalībvalstīm nacionālajā likumdošanā jāievieš Direktīvas par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem, prasības.

Ir zinātniski pierādīts, ka darbinieki, kuriem ir pietiekams laiks gan ģimenei, gan atpūtai, ir daudz produktīvāki. Jau vairākus gadu desmitus ir pierādījies, ka “jo ilgāk strādāsi, jo vairāk izdarīsi” apgalvojums nav patiess, jo nozīme ir nevis darba stundām, bet gan reāli padarītajam darbam. Kļūdaini tiek uzskatīts, ka elastīgs darba laiks nozīmē tikai “darbu no mājām”. Elastīgs darba laiks var izpausties visdažādākajos veidos, kas atvieglo darbinieka ikdienu – ir atzīts, ka pat darba devēja atļauja paņemt uz darba vietu mājdzīvnieku ir elastības pazīme. Tomēr ne visu nozaru specifika ļauj gluži vienkārši saīsināt darba dienu. Mūsu nozarei – iekšlietu struktūrai – lielai daļai darbinieku darba dzīve paiet summētajā darba laikā, lai dienesti varētu nodrošināt nepārtrauktu darbību. Vai tāpēc dienests nevar būt elastīgs?

Iepazīstoties ar jauno Direktīvu, jāsecina, ka tā attieksies arī nodarbinātajiem dienestos. Tas nozīmē, ka arī iekšlietu nozares darbiniekiem būs tiesības uz aprūpētāja atvaļinājumu, tiesības lūgt elastīgāku darba režīmu (ja tiek audzināts bērns līdz 12 gadiem), vecāku atvaļinājuma sadalīšanu uz abiem vecākiem un citus labumus. Līdz ar to dienestiem būs jākļūst elastīgākiem!

LIDA ieskatā, dienestiem jākļūst elastīgākiem tieši pašu darbinieku dēļ. Samazinoties nodarbināto skaitam dienestos, ir ārkārtīgi svarīgi darbinieku uztvert kā vērtību, kas dienestā ir “jānotur” un pilda savus pienākumus ar godprātību un atbildību, nevis “darīšanas pēc”. Mums ir nepieciešams viss darba spēks un maksimāla produktivitāte!  Nevar runāt par darba un dzīves līdzsvaru, ja personai ir divi vai pat trīs darbi. Līdz ar to, LIDA ieskatā, iekšlietu sistēmas iestāžu vadībai steidzami būtu jādomā par nodarbināto motivācijas celšanu, ne tikai palielinot atalgojumu, bet arī darba drošību, profesionālo izaugsmi, lietišķa mikroklimata nodrošināšanu, un arī – zināmu elastību, lai arī atrodamies dienestā! Turklāt, ir jāņem vērā, ka arī jaunajām (un potenciālajām) amatpersonām šie faktori ir ārkārtīgi svarīgi, izdarot izvēli par nākotnes darba vietu.

Noslēgumā vēlamies citēt kādu semināra runātāju – “Katra darba devēja vērtība ir veseli un laimīgi darbinieki!” Vai mūsu biedri un citi iekšlietu sistēmas darbinieki ir veseli un laimīgi?