Pozitīvi jaunumi saistībā ar amatpersonu atalgojumu (16/10/2019)

2020.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi 2016. gada 13. decembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 806 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru", kas nesīs pozitīvas pārmaiņas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām.

Ministru kabinets ir apstiprinājis grozījumus noteikumos, ar kuriem tiek noteiktas amatpersonu mēnešalgu grupām atbilstošās minimālās un maksimālās mēnešalgas, mēnešalgu apmēra noteikšanas kārtību, kā arī speciālo piemaksu, to apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību.

Sākot ar 2020.gada 1.janvāri visās mēnešalgu grupās, izņemot augstāko, maksimālās mēnešalgas griesti tiek paaugstināti robežās no 20 līdz 347 euro, instruktoru sastāvam vidēji par 166.5 euro, bet virsnieku sastāvam – 225.5 euro. Savukārt sākot ar šī gada 1.septembri visu Iekšlietu ministrijas sistēmas dienestu mācību ietāžu kadeti, kuri pirms mācību uzsākšanas nav pildījuši dienesta pienākumus citā struktūrvienībā, saņems 588 euro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas), kas ir pieaugums par 178 euro!

Grozījumi paredz arī iespēju bez saskaņošanas ar nozares ministru piemērot koificientu (līdz 1,5) to amatpersonu mēnešalgām, kurām noteikts pienākums veikt izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, lai nodrošinātu mēnešalgas atbilstību Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta divpadsmitās daļas prasībām. 

„Šis ir pirmais solis uz jaunu, progresīvu un uz darbinieku motivēšanu vērstu atalgojma sistēmu dienestos.” vērtējot pieņemtos grozījumus izsakās Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības (LIDA) Valdes priekšsēdētājs A.Augustāns. „Jau pirmajās iekšlietu ministra darba dienās vērsām viņa uzmanību uz to, ka pastāvošā atalgojuma sistēma ir jāmaina. Un kopš ministra stāšanās amatā esam kopīgi diskutējuši, gan savstarpēji, gan ar citām iestādēm, par to, ka atlagojuma apmērs un pati tā noteikšanas sistēma neatbilst nedz valsts, nedz darbinieku interesēm. Šo grozījumu pieņemšanas procesā LIDA ir piedalījusies no to dzimšanas brīža, ja tā var izteikties.”

Turpinot A.Augustāns norāda: „Valdība no savas puses, pieņemot šos grozījumus, ir atzinusi, ka mūsu nostāja jau no paša sākuma ir bijusi pamatota, pareiza. Normatīvajos aktos ir veikti nepieciešamie grozījumi, lai amatpersonu atalgojumu varētu palielināt jau sākot ar nākamā gada 1.janvāri. Kopīgā LIDA un ministrijas neatlaidīgā darbā esam ieguvuši tam arī līdzekļus nākamā gada budžeta ietvaros. Lai arī to apjoms nav tāds, kā sākotnēji prasīts, esmu pārliecināts, ka dienestu vadītāji, profesionāli plānojot iestādes darbību un budžeta līdzekļu faktisko izlietojumu, nosakot kā prioritāti attīstību caur dienesta apstākļu, tai skaitā atalgojuma, uzlabošanu, spēs šos līdzekļus izmantot lietderīgi, gūstot maksimālo labumu no to izlietošanas. Tomēr LIDA nebūt negrasās apstāties pie šī sasnieguma. Mēs turpināsim pieturēties pie jau gada sākumā izvirzītā mērķa- jāpanāk grozījumi Atlīdzības likumā, kuri, pirmkārt, noteiktu, ka minimālā alga dienestos nav mazāka par divu valstī noteikto minimālo mēnešalgu summu vai vidējo mēnešalgu valstī, un otrkārt – ar likumu ir jāparedz, ka atalgojuma apmērs regulāri tiek pārskatīts, palielinot to par pārskata perioda inflācijas un iekšzemes kopprodukta pieauguma procentpunktu summu. Un tas, savukārt, nozīmē, ka kopā ar ministriju mums vēl daudz darba darāms.”