IeVP darbinieku aptaujas rezultāti (23/09/2019)

Savulaik daudzi izvēlējās dienestu Ieslodzījumu vietu pārvaldē (IeVP), jo iestādē bija ļoti pateicīga dienesta pienākumu izpildes laika organizācija. Dienesta pienākumus pildīja diennakti, un 3 diennaktis bija brīvas. Šāda kārtība pastāvēja ilgstoši- no 2002. gada līdz 2017.gadam. Protams bija arī savas nepilnības- amatpersonas ar summēto darba laiku dienestā atradās 25 stundas, bet apmaksātas tika tikai 21 stunda. Līdz 2016. gadā tiesa lēma, ka amatpersonai ir tiesības saņemt atalgojumu par visām stundām, kuras tā atrodas darba devēja rīcībā. Un amatpersonas ar summēto darba laika uzskaiti saņēma solīdas kompensācijas.

Pēc minētā tiesas sprieduma, kā zibens no skaidrām debesīm, nāca IeVP lēmums mainīt dienesta pienākumu izpildes laika organizāciju amatpersonām ar summēto darba laiku no 24 stundu dežūrām uz 12,5 stundu dežūrām. Tā kā 2016. gadā netika veiktas nekādas izmaiņas normatīvo aktu bāzē, kas noteiktu darba laika organizāciju, var tikai minēt, vai šī nebija apzināta kaitnieciska pretreakcija no IeVP vadības puses sakarā ar kompensācijām, kuras nācās izmaksāt darbiniekiem.

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības (LIDA) ieskatā, veicot tik kardinālas pārmaiņas, IeVP bija pienākums izzināt un uzklausīt darba ņēmēju viedokļus. Kā arī konsultēties ar darba ņēmēju pārstāvjiem- šajā gadījumā LIDA (kā lielāko darba ņēmēju pārstāvi IeVP).

Saņemot arvien vairāk savu biedru, kas pilda dienesta pienākumus IeVP, sūdzības par darbinieku strauju aiziešanu no dienesta, un neapmierinātību ar 12,5 stundu dežūrām, LIDA nolēmām iedziļināties šīs problēmas būtībā. Lai iegūtu maksimāli objektīvu amatpersonu viedokli, tika veikta IeVP darbinieku anketēšanu. Šā gada marta un aprīļa mēnešu laikā LIDA pārstāvji klātienē apmeklēja visas Latvijas ieslodzījuma vietas, un deva iespēju amatpersonām ar summēto dienesta pienākumu izpildes laiku, aizpildīt aptaujas anketas. Amatpersonu atsaucība bija liela- aptaujā piedalījā 1018 no 1200 darbiniekiem, kurus skar minētais jautājums!

Paldies viņiem visiem!

Secinājumi par aptaujas rezultātiem:

Jau pirmais slaids (prezentāciju skatīt ŠEIT) lieliski parāda IeVP vadības komunikācijas problēmām ne vien ar arodbiedrību, bet arī ar saviem darbiniekiem. Uz to norāda 74% no 1018 respondentiem. Savukārt amatpersonas, kuras norāda, ka saņēmuši skaidrojumu tam, kādēļ bija nepieciešams mainīt darba laika organizāciju, nespēj definēt skaidrojumu, vai arī skaidrojumi ir aplami un nepatiesi (ka tās ir ES prasības, vai ka Latvijā nedrīkst strādāt 24 stundas). 

Tā kā ierindas sastāva amatpersonu vidējais atalgojums nav tik liels, kā to publiski ir norādījusi IeVP priekšniece I.Spure, tad 24% no amatpersonām, kuras piedalījās aptaujā, nākas strādā otrajos darbos. Un vēl 15% no aptaujātajām amatpersonām norādīja, ka to darīja līdz darba laika organizācijas maiņai.

Īpaši jāuzsver, ka 84% no aptaujātajām amatpersonām norāda, ka ir pieauguši izdevumi, kas saistīti ar dienestu. Summas, kas tiek norādītas, ir robežās no 5 euro līdz 300 euro mēnesī, un vidējais aritmētiskais ir 86,94 euro/ mēnesī. Izdevumi palielinājušies saistībā ar nokļūšanu līdz dienesta vietai. Rīgas centrālcietuma amatpersonām, kuras dzīvo Daugavpilī vai kādā citā Latvijas atālā reģionā, nākas īrēt dzīvojamo platību, dēļ tā, ka nav iespējams izbraukāt uz mājām pie ģimenes. Arī ēšanas izdevumi esot dienestā ir lielāki, kā ēdot mājās.

Ja reiz pieskārāmies jautājumam par izdevumu pieaugumu kas attiecināmi uz nokļūšanu uz darbu, aptaujā tika iekļauts jautājums par attālumu amatpersonām no dzīvesvietas līdz dienesta vietai.  Skaitļi bija šokējoši- vidējais attālums ir 26,66 km. No tā secināms, ka dienestu IeVP vairāk izvēlas personas no reģioniem. 13% aptaujāto amatpersonu pat dzīvo tālāk par 50 km no dienesta vietas. Un jāatceras, ka pie darba laika organizācijas maiņas viņiem nākas uz dienestu braukt divas reizes biežāk, līdz ar to arī izdevumi degvielai ir dubultojošies.

Dēļ visiem šiem faktiem ir saprotams, kādēļ 98% aptaujāto amatpersonu norāda, ka vēlas atgriezt 24 stundu dežūrmaiņas. Ar esošo darba laika organizāciju ir apmierināti vien 3 amatpersonas no 1018 aptaujātajām.

Anketas otrajā daļā amatpersonām bija iespēja paust savu viedokli par to, kā viņus personīgi ietekmē 12,5 stundu un 24 stundu dežūras.

Būtiskākais, ko respondenti minēja kā pozitīvu 24 stundu maiņām ir:

• mazāki izdevumi – 437
• vairāk laika ģimenei – 382
• vairāk laika atpūtai – 301
• iespēja savienot ar otru darbu – 282
• mazāks dežūru skaits mēnesī – 144
• kvalitatīvāk tiek veikts dienests – 74
• izdevīgs darba grafiks – 49
• fiziski vieglāk strādāt – 43
• iespējas apvienot ar mācībām – 36
• iespēja samainīties dežūrām – 32
• ērtāks režīms – 30
• iespēja novest darbu līdz galam – 27
• iespēja strādāt darbiniekiem no tālākiem reģioniem – 20
• labāks finansiālais stāvoklis – 12
• vieglāk izsekot operatīvajam stāvoklim – 9
• stabils miegs – 7

Kā negatīvās iezīmes 12,5 stundu maiņām respondenti min:

• lielāki izdevumi – 404
• slikti ietekmē veselību – 314
• mazāk laika ģimenei – 254
• divas naktsmaiņas pēc kārtas – 215
• mazāk brīva laika – 170
• lielāks nogurums – 155
• nevar savienot ar otru darbu – 126
• nespēja atpūsties starp maiņām – 106
• biežāk jāatrodas dienestā – 92
• patērēts daudz laika ceļā uz darbu – 90
• zūd darba kvalitāte – 78
• aiziet daudz darbinieku – 53
• vairāk nogurst – 50
• lielāks stress – 22

IeVP 13.09.2019. sniedza atbildi LIDA par štata vietām un vakanto amatu skaitu IeVP pirms pārejas uz 12,5 stundu darba režīmu, un uz 2019.gada 1.augustu. Kā arī darba nespēju lapu daudzumu 2 gadu periodā pirms pārejas uz 12,5 stundu režīma un 2 gadus pēc darba laika organizācijas maiņas. Skaitļi nemelo!

Štata vietas IeVP uz 2017.gada 1. janvāri-     2209

Štata vietas IeVP uz 2019.gada 1. augustu-   1995

                                                                        -214 

Vakantās vietas IeVP uz 2017. gada 1. janvāri-         141

Vakantās vietas IeVP uz 2019. gada 1.augustu-        248

                                                                                 +107   

Tas nozīmē, ka ņemot vērā likvidēto štatu vietu skaitu un palielinājumu vakantajos amatos, aizgājušo amatpersonu skaits šo 2 gadu laikā pārsniedz 300! Un pats satraucošākais ir fakts, ka IeVP kā savu darba vietu izvēlas aizvien mazāk cilvēku, līdz ar ko pēdējo gadu laikā jauno darbinieku skaits iestādē ir tuvu nullei!

Situācija saistībā ar darbinieku darba nespēju lapu iesniegšanas gadījumiem salīdzinājumā starp laika posmiem no 2015. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim (4528) un no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim (5534) arī nav iepriecinoša. 2 gadu laikā kopš pārejas uz 12,5 stundu dežūrmaiņām, darba nespēju lapu apjoms audzis par 1006! Pat neskatoties uz darbinieku skaita samazinājumu IeVP (-214). Tas cieši sasaucas ar aptaujas rezultātā secināto par to, ka darbiniekiem pasliktinājies veselības stāvoklis. Ir pamats nopietnām bažām par to, kādas sekas ilgtermiņā atstās iestādes vadības neapdomīgā rīcība!