Ieskats arodbiedrības darbībā 2019. gada pirmajā pusgadā (25/07/2019)

Jebkuras arodbiedrības galvenais uzdevums ir savu biedru tiesību un interešu pārstāvēšana, gan attiecībās ar darba devēju, gan iestādēs un tiesās. Savukārt par to, cik veiksmīgi un efektīvi arodbiedrība šo savu uzdevumu pilda, varētu liecināt tās biedru skaits. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) šajā rādītājā arī šogad tikai aug – mums ir pievienojušies 343 jauni biedri no dažādiem dienestiem. Protams, ir arī darbinieki, kas dažādu iemeslu dēļ pamet arodbiedrību, un pirmajos sešos mēnešos tādi ir 35. Galvenie biedru aiziešanas iemesli ir nu jau ierastie – atvaļināšanās no dienesta (darba vietas maiņa) un pensionēšanās. Attiecībā uz otro gan jāmin, ka arī pēc iziešanas pensijā (izdienas pensijā), biedri var palikt arodbiedrībā un saņemt visu to pašu atbalstu, kuru saņem strādājošie biedri.

Ievērības cienīgs ir fakts, ka LIDA, kā iekšlietu nozares sociālais partneris, ekspertu lomā ir uzaicināta piedalīties darba grupā Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (NAP2027) izstrādei prioritātē “Vienota, droša un atvērta sabiedrība”. Nacionālās attīstības plāns ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2027. gadam rīcības plāns, kam ir jākalpo par valsts attīstības ceļa karti vidējam termiņam. NAP2027 no vienas puses ir valsts "biznesa plāns", kas parāda valsts izaugsmes modeli – kur tiks ieguldīts, lai nodrošinātu ekonomikas pašpietiekamību, produktivitātes pieaugumu un valsts konkurētspēja, kā tiks nodrošināta sinerģija starp investīciju mērķiem un līdzsvarota attīstība. Kā pelnīs valsts, un kā to izdarīt iedzīvotājiem. Tāpat NAP2027 var tikt skatīts arī kā "sabiedriskais līgums" – ko valsts apņemas paveikt/sasniegt līdz 2027. gadam un ko tā sagaida no sabiedrības. Valsts parāda kopīgo redzējumu par vidēja termiņa attīstību, lai nodrošinātu ilgtermiņa prognozējamību nozaru, biznesa un katra indivīda lēmumu pieņemšanā, ieskaitot sabiedrisko drošību. Plašāku informāciju par NAP atradīsiet šeit - https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/latvijas-attistibas-prioritates-pec-2021-gada.

LIDA iesaistījās arī jaunās Valsts robežsardzes (VRS) likuma redakcijas tapšanā. Saistībā ar jauno likuma redakciju LIDA iebilda pret tajā atrodamo atsauci uz likumu "Par policiju" (tas attiecas tikai uz policijas darbiniekiem), kā arī mēģinājumu izveidot iekšēju kontroles dienestu VRS, kas ļautu jebkurai priekšnieka pilnvarotai personai veikt pārbaudes interešu konflikta un korupcijas jomā. Visi LIDA iebildumi ņemti vērā. Jaunajā likuma redakcijā vairs nebūs atrodams aizliegums robežsargiem stāties arodbiedrībās, kurš ar Satversmes tiesas spriedumu jau 2014. gadā tika atzīts kā Satversmei neatbilstošs. Tāpat ar VRS risināti jautājumi, kas saistīti gan ar dienesta pienākumu izpildes laika plānošanu un uzskaiti, gan ar papildus pienākumu uzdošanu un samaksu par šo papildus pienākumu pildīšanu. Saistībā ar otro, LIDA drīzumā uzsāks to biedru apzināšanu, kuriem šādi pienākumi ir bijuši uzdoti, bet nav bijusi noteikta piemaksa par to pildīšanu, lai vērstos pie VRS ar prasību veikt darba samaksas pārrēķinu un izmaksāt pienākošos starpību.

Valsts sekretāru sanāksmes ietvaros sniegts arī atzinums par projektu "Par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem Iekšlietu ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu uzlabošanai". Saistībā ar šo projektu LIDA norādīja uz dažiem svarīgiem aspektiem - nepieciešamību darbībai un piešķiramajiem resursiem būt pārskatāmiem, konkrētiem. Sniegts arī atzinums par MK noteikumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2016. gada 17. maija noteikumos Nr. 297 “Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus". Šo grozījumu sakarā LIDA norādīja uz nepieciešamību veikt arī atbilstošas apmācības. Abos gadījumos visi LIDA izteiktie iebildumi ņemti vērā un veiktas nepieciešamās korekcijas.

Arodbiedrībai sava galvenā uzdevuma sekmīgā izpildē ir būtiski līdzdarboties valsts pārvaldē, sniedzot atzinumus par plānotajām izmaiņām dažādos normatīvajos aktos, kā arī aktīvi līdzdarboties normatīvo aktu jaunradē. Redzams, ka LIDA izteiktie iebildumi un ieteikumi tiek ņemti vērā, tātad tie ir pamatoti un kvalitatīvi argumentēti. Savukārt spēja sagatavot šādus atzinumus kvalitatīvi liecina par LIDA atbilstību mūsdienīgas, darboties spējīgas arodbiedrības modelim.

LIDA piedalījās arī Valsts policijas (VP) un Iekšlietu ministrijas (IeM) prezentētā VP attīstības plāna sagatavošanas procesā. Ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt VP kā iestādes ekonomiju, efektivitāti un lietderību, tika apspriests Valsts pārvaldes reformu plāns 2020. Reformu plāns ir vērsts, primāri nosakot reaģēšanas nodrošināšanu, likumpārkāpumu izmeklēšanu un prevenciju. LIDA norādīja, ka pārmaiņas ir svarīgas, lai uzlabotu iestādes darbību, taču nekādā gadījumā nebūtu pieļaujams, ka reformu ietvaros tiek pasliktināts nodarbināto stāvoklis. Tāpēc arī LIDA līdzdarbosies VPRP 2020 turpmākajā apspriešanā, sniedzot ieteikumus, lai reforma nekaitētu dienējošo interesēm. LIDA ir VP un IeM sociālais partneris, nopietns partneris, kura viedoklim ir būtiska nozīme turpmākajos VP attīstības procesos.

Tāpat pusgada laikā veiksmīgi norisinās projekts “Juristu dienas”, kuru laikā konsultējam visus IeM sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP) nodarbinātos, kuriem ir interese par arodbiedrību, dienesta aktualitātēm, vai arī privātas dabas jautājumi, kuros nepieciešama jurista konsultācija. Projekts tiks īstenots līdz pat šī gada beigām.

Esam stiprinājuši sadarbību arī ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), sniedzot viedokļus un atzinumus par ar VUGD amatpersonu – LIDA biedru saistītām tiesībām un interesēm. Piemēram, sniegts atzinums par Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības ierosinājumiem, kā arī amatu savienošanas jautājumiem.

LIDA šā gada sākumā veica IeVP darbinieku ar summēto dienesta izpildes laiku aptauju, par darbiniekiem vēlamo darba laika uzskaiti. Vairāk kā 1000 amatpersonas ar savu aktivitāti pierādīja šī jautājuma nozīmīgumu. Dotajā brīdī turpinās apjomīgs darbs, pie anketēšanas rezultātu apkopošanas, un iegūto datu apstrādes. Pēc paveiktā darba, LIDA šo jautājumu atkārtoti aktualizēs IeVP vadības un Tieslietu ministrijas līmenī.

Pirmajā pusgadā noteikti jāpiemin Satversmes spriedums, kurš IeVP vadību uzdrošināja veikt nepārdomātus soļus, neveicot konsultēšanos ar arodbiedrību. Līdz ar to LIDA ir uzsākusi konsultēties ar SDO speciālistiem, lai vērstos starptautiskajās institūcijās.

Un, protams, LIDA ikdienas darbs nav iedomājams bez tās biedru tiesību un interešu aizstāvības gan komunikācijā ar dienestiem, gan dažādu līmeņu tiesas sēdēs. LIDA saviem biedriem sniedz ne tikai juridisku palīdzību, bet arī materiālo, un šī gada pirmajos sešos mēnešos biedriem izmaksātās materiālās palīdzības apjoms nedaudz pārsniedz 10 000 euro. Tāpat ir atbalstīta dažādu biedru un dienestu rīkotu pasākumu organizēšana.

Neskatoties uz pirmajā pusgadā paveikto apjomīgo darbu, LIDA negrasās pašapmierināti sēdēt uz lauriem! Vēl ir daudz darba darāms, lai uzlabotu sociālo dialogu starp arodbiedrību un dienestiem un ministrijām, lai uzlabotu dienējošo un darbinieku dienesta un darba apstākļus, lai panāktu godīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret katru! Un nekas no līdz šim izdarītā un vēl nākotnē darāmā nav iespējams bez LIDA biedru atbalsta, tāpēc vēlamies pateikties Jums, LIDA biedriem, par to! Kopā mēs varam!