Kopsolī ar Eiropu (04/05/2019)

Kā jau esam informējuši iepriekš, kopš 2019. gada 1. janvāra LIDA ir pilntiesīga EuroCOP dalīborganizācija. EuroCOP ir Eiropas valstu tiesībsargājošo iestāžu darbinieku arodbiedrību jumta organizācija. Dibināta 2002.gadā, ar galveno biroju Luksemburgā, tā ir neatkarīga bezpeļņas organizācija, kurai nav saistīta ar jebkādu politisko spēku interešu pārstāvniecību. Organizācijas darbības galvenie mērķi ir aizsargāt Eiropas tiesībsargājošo iestāžu nodarbināto tiesības, drošību, vērtības un stāvokli sabiedrībā. Savu mērķu sasniegšanai organizācija cieši un aktīvi sadarbojas ar Eiropas Savienības centrālajām institūcijām, tādām kā Eiropas Padome, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija.

Madridē notikušās pavasara sesijas konferences iesākumā EuroCOP vadītājā A. Boša atskaitījās par izpildkomitejas (ExCom) darbību par 2018./2019.gada rudens - ziemas periodu.* Atskaitē galvenais uzsvars tika likts uz līdzšinējo darbību organizācijas pozīciju stiprināšanai Eiropas Komisijā (EK) un Eiropas Parlamentā (EP), kā arī ciešākas sadarbības veidošanā ar Eiropas Arodbiedrību konfederāciju (ETUC) un Eiropas Publiskā sektora arodbiedrību federāciju (EPSU). Minētās aktivitātes ir nodrošinājušas iespēju virzīt izskatīšanai augstākajās Eiropas Savienības (ES) lēmējinstitūcijās jautājumus par tiesībsargājošo iestāžu nodarbināto darba  (dienesta) tiesību ierobežojumiem salīdzinājumā ar citiem nodarbinātajiem, tai skaitā saistībā ar Eiropas Padomes Direktīvas 89/391/EEK 2. pantu un tajā atrunāto izņēmumu, kas tiek attiecināts uz tiesībsargājošo iestāžu nodarbinātajiem. Uzmanība tiek vērsta arī uz nepieņemamo situāciju ar materiāltehnisko nodrošinājumu tiesībsargājošajās iestādēs jeb precīzāk – par atšķirībām, kādas valda starp dažādām ES dalībvalstīm. EuroCOP, un arī LIDA ieskatā, situācija, kurā vienas valsts tiesībsargājošo iestāžu nodarbinātie ir nodrošināti ar augstākā līmeņa aprīkojumu un ekipējumu, kamēr citās dalībvalstīs nodarbinātajiem netiek nodrošināti tādi elementāri personiskās aizsardzības līdzekļi kā bruņuvestes, nav pieņemama. Nodarbinātā veselības un dzīvības vērtība visās valstīs ir vienāda, un tādam vajadzētu būt arī materiāltehniskajam nodrošinājumam.

Pie iepriekš rakstītā jāmin vēl kāds svarīgs fakts - EuroCOP ir uzsākusi pētnieciskā projekta realizāciju, kura mērķis ir zinātniski pierādīt, ka Eiropas Padomes Direktīvas 89/391/EEK 2. pants un tajā noteiktais izņēmums, kas tiek attiecināts uz tiesībsargājošo iestāžu nodarbinātajiem, ir galvenais iemesls tam, ka ES dalībvalstīs ir atšķirīgi regulējumi saistībā ar darba drošības, tai skaitā aprīkojuma un ekipējuma, prasībām tiesībsargājošajās iestādēs. Kā min projekta autori, tad pēc sekmīga projekta īstenošanas EuroCOP rīcībā būs zinātniski pamatoti argumenti par nepieciešamību atcelt šo izņēmumu, kas nodrošinās tiesībsargājošo iestāžu nodarbinātajiem līdzvērtīgas tiesības saistībā ar darba drošību, kā arī dos iespēju virzīt tādu normatīvo aktu grozījumu veikšanu, kas noteiks vienotu standartu attiecībā uz materiāltehnisko aprīkojumu visā ES.

Papildus jau minētajai atskaitei par ExCom darbību, konferences laikā tika skatīti arī jautājumi, kas skar tiesībsargājošo iestāžu turpmāko darbību saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no ES, vardarbību pret tiesībsargājošo iestāžu nodarbinātajiem dienesta pienākumu pildīšanas laikā, dienesta pienākumu izpildes laika uzskaiti un darba svētku dienās un virsstundu apmaksu. Saistībā ar pēdējiem diviem punktiem jāmin situācija, kāda izveidojusies Luksemburgā un Portugālē. Kā ziņoja Luksemburgas pārstāvis, stājoties spēkā jaunākajam nacionālajam normatīvajam regulējumam, Luksemburgas tiesībsargājošās iestādes ir nonākušas katastrofālā situācija. Saskaņā ar jauno regulējumu tās bija spiestas mainīt dienesta organizāciju no 12 stundu maiņām uz 8 stundu maiņām, ar maksimāli pieļaujamām 2 virsstundām dienā. Šāda kārtība ir novedusi pie tā, ka tiesībsargājošās iestādes vairs nav spējīgas nodrošināt kvalitatīvu un pilnvērtīgu savu funkciju veikšanu, kas, nenoliedzami, ir tieši saistīts ar sabiedriskās un iekšējās drošības pasliktināšanos. Šāda situācija izveidojusies, jo likumdevējs normatīvajos aktos iestrādājis vēl striktākas prasības saistībā ar darba laika organizāciju, nekā to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK. Savukārt Portugāles policijas nodarbinātie ir uzsākuši protesta akciju ar mērķi panākt Augstākās tiesas atzinumu saistībā ar tiesībsargājošo iestāžu nodarbināto tiesībām saņemt tādu pašu apmaksu par darbu svētku dienās un virsstundām, kāda ar likumu tiek garantēta citiem nodarbinātajiem.

Konferences noslēgumā dalīborganizācijas, sadalītas vairākās darba grupās, izstrādāja ieteikumus EuroCOP darbības stratēģijai 2020.-2025.gadam. LIDA, strādājot vienā grupā ar dalīborganizācijām no Dānijas, Skotijas un Luksemburgas, kā galvenos turpmākās darbības mērķus virzīja ES iekšējās drošības stratēģijas attīstību, tiesībsargājošo iestāžu nodarbināto sociālo tiesību stiprināšanu, darba drošības uzlabošanu, dienesta pienākumu izpildes laika organizēšanas un uzskaites sakārtošanu, tiesībsargājošo iestāžu nodarbināto kvalitatīvu un veicamajiem dienesta pienākumiem atbilstošu apmācību nodrošināšanu, vardarbības pret tiesībsargājošo iestāžu nodarbinātajiem mazināšanu, izdienas pensiju reformas īstenošanu, ievērojot dienējošo intereses un cīņas ar korupciju pastiprināšanu. Šie darbības virzieni ir tie, kuros LIDA darbojas nacionālajā līmenī, līdz ar to, izmantojot visus pieejamos resursus, tiks veicināta arī Latvijas tiesībsargājošo iestāžu nodarbināto interešu un tiesību pārstāvniecība arī Eiropas līmenī.

Rezumējot šīs konferences rezultātus, nākas secināt, ka LIDA savā ikdienas darbā saskaras ar jautājumiem, kuri citās ES dalībvalstīs vairs nav tikt aktuāli kā Latvijā. Piemēram, nodarbināto tiesību aizskārumi saistībā ar disciplinārsodu piemērošanu, kas vēl joprojām aizņem lielu daļu LIDA biroja darba laiku, citviet Eiropā jau vairs nav arodbiedrību dienas kārtībā. Savukārt Latvijā šādas situācijas ir pagaidām vēl neizskaustais mantojums no padomju laika sistēmas, kurā galvenais jebkuras darbības mērķis bija sodīt, un gan tad, gan tagad, tas bieži vien ir saistīts ar atsevišķu personu vēlmi pašapliecināties, vai izrādīt viņiem piešķirto varu, tai skaitā, lai iespaidotu personas, kurām ir cits viedoklis un kuras nebaidās to paust. Tomēr tādos jautājumos kā darba drošība un sociālās tiesības, problēmas visās dalībvalstīs ir līdzīgas, un šis ir tas lauciņš, kurā LIDA var un izmantos visas EuroCOP iespējas, lai uzlabotu savu biedru dienesta apstākļus.

*Ar pilnu atskaites saturu (angļu valodā) varat iepazīties ŠEIT