Prasības dienestam (19/03/2019)

Veiksmīgs policijas darba pamats ir pareizi izvēlēti darbinieki. Tādēļ ir svarīgi aplūkot Dienesta gaitas likumā izvirzītās valsts noteiktās prasības personām, kas vēlas iestāties dienestā.

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 106. pantā noteiktajam, ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos. Gramatiski tulkojot normu, varētu šķist, ka ikvienai personai ir tiesības strādāt jebkurā jomā, tostarp, atrasties dienestā. Tomēr, šīs cilvēktiesības ir ierobežojamas, nosakot prasības konkrētiem amatiem, un uzliekot par pienākumu kandidātiem šīs prasības apliecināt.

Aplūkojot statistiku par 2017.gadu, konstatējams, ka dienestā vēlējās iestāties 959 personas, no kurām uzņemtas tika tikai 243, līdz ar to varētu secināt, ka izvirzītās prasības šķietami ir ļoti augstas. Taču faktiski redzam, ka ne vienmēr tā tas ir, kas tiks sīkāk aplūkots nākamajās raksta daļās.

Attiecīgi, lai atrastos dienestā, personai ir jāizpilda likumdevēja noteiktie kritēriji, kuriem, tikai izpildoties kumulatīvi (visiem kopā), personai ir tiesības atrasties dienestā.

Dienesta gaitas likums satur divus pantus, kas nosaka prasības esamībai dienestā – 4. pantu (“obligātās prasības dienestam”) un 7. pantu (“priekšnoteikumi pieņemšanai dienestā”). Diemžēl nav līdz galam saprotama likumdevēja doma, ietverot kritērijus divos atsevišķos pantos, jo būtībā abiem likuma pantiem ir viens juridiskais saturs. Tulkojot normas sistēmiski, praktisko piemērošanu tas ietekmēt nevar, taču likumu būtu iespējams strukturizēt pārskatāmāk, lai personām bez speciālām juridiskām zināšanām tas būtu vieglāk izprotams. Praktiski, strādājot ar arodbiedrības biedriem dzīvē, autore ir saskārusies ar vairākiem gadījumiem, kad Dienesta gaitas likumā noteikto prasību gramatiskais veids ir tik sarežģīts, ka amatpersonas pilnībā neizprot kritēriju saturu un nozīmi, līdz ar to, autores ieskatā, ir veicināma diskusija par prasību saturu un piemērošanu.