Dienesta gaita (02/03/2019)

Pētot dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē būtību, pamata avots ir Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums (turpmāk – Dienesta gaitas likums).

Itin bieži LIDA saņem biedru jautājumus, kādēļ, piemēram, jautājumos par virsstundu kompensāciju netiek piemērotas Darba likuma normas. Dienesta gaitas likums ir speciālais likums attiecīgi pret Darba likuma normām, kas tieši izriet no Dienesta gaitas likuma 3. panta otrās daļas.

Diemžēl Dienesta gaitas likums nesatur precīzu jēdziena “dienesta gaita” skaidrojumu. Dienesta gaitas likuma 4. pants nosaka, ka “likums nosaka amatpersonu dienesta gaitu”, līdz ar to konstatējams, ka viss Dienesta gaitas likums kopumā reglamentē amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitu.

Aplūkojot Dienesta gaitas likuma normas kopsakarā, secināms, ka dienesta gaita sākas ar pieņemšanu dienestā un beidzas ar dienesta attiecību izbeigšanos. Dienesta gaitas likumā iekļautie nodaļu virsraksti norāda uz dienesta gaitas elementiem, kas ietekmē personas dienestu dienēšanas laikā. Būtībā šāds secinājums apstiprinās ar Augstākās tiesas secinājumiem, kas izriet no Augstākās tiesu prakses apkopojuma lietās par valsts dienestu.

Tādejādi dienesta gaita ir ilgstošs process, kura laikā, sākot no dienesta attiecību uzsākšanas, līdz to izbeigšanai, ar Dienesta gaitas likumu tiek noteikts amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi nodarbinātības tiesiskais ietvars.

Papildus norādāms, ka dienests konkrētā iestādē atšķirsies tieši ar iestādes funkciju un uzdevumu izpildi, kas noteikti iestādes nolikumā. Piemēram, dienesta gaita Valsts policijā būs tieši saistīta ar darbību sabiedriskās kārtības nodrošināšanas jomā, noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršanā un atklāšanā, palīdzības sniegšanā, administratīvo sodu piemērošanā un kriminālsodu izpildīšanā.