LIDA kļūs par pilntiesīgu EuroCop dalīborganizāciju (26/11/2018)

Kā jau iepriekš informējām savā sociālā tīkla Facebook profilā, ši gada oktobra nogalē Viļņā notikušajā EuroCop rudens sesijas konferencē tika officiāli paziņots, ka 2019.gada 1.janvārī LIDA kļūs par pilntiesīgu šīs organizācijas dalībnieci. Tas kļūs par vēsturisku brīdi ne tikai LIDA un tās biedriem, bet arī visai Latvijas arodbiedrību saimei, jo līdz šim neviena no Latvijā esošajām tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām nevar lepoties ar šādu sasniegumu savā darbībā.

EuroCop, jeb Eiropas Policijas Konfederācija, ir Eiropas valstu tiesībsargājošo iestāžu darbinieku arodbiedrību jumta organizācija, kas sevī apvieno 35 dalīborganizācijas no 27 valstīm, un savā darbībā pārstāv vairāk nekā pus miljonu šo arodbiedrību biedrus. Dibināta 2002.gadā, ar galveno biroju Luksemburgā, tā ir neatkarīga bezpeļņas organizācija, kurai nav nekāda sakara ar jebkādu politisko spēku interešu pārstāvniecību. Organizācijas darbības galvenie mērķi ir aizsargāt Eiropas tiesībsargājošo iestāžu darbinieku tiesības, drošību, vērtības un stāvokli sabiedrībā. Savu mērķu sasniegšanai organizācija cieši un aktīvi sadarbojas ar Eiropas Savienības centrālajām institūcijām, tādām kā Eiropas Padome, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija.

LIDA, kā šīs organizācijas dalībniece, gūs iespēju izmantot EuroCop līdzšinējo pieredzi Latvijā pašlaik aktuālu jautājumu risināšanā, piekļūt jau nodibinātajiem kontaktiem dažāda līmeņa Eiropas institūcijās izmantojot esošo sociālo dialogu, kā arī nepeiciešamības gadījumā saņemt tiešu atbalstu atsevišķu jautājumu risināšanā.

LIDA Valdes priekšsēdētājs A.Augustāns šo faktu komentē sekojoši: ”Šis ir ļoti svarīgs notikums LIDA attīstībā. Kļūšana par Latvijas brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) dalīborganizāciju pērnā gada nogalē mums deva tiešu piekļuvi dažādiem instrumentiem savu mērķu sasniegšanai un darbības uzlabošanai nacionālajā līmenī, kuri līdz tam mums nebija pilnvērtīgi pieejami. Tas veicināja arī veselīgāka sociālā dialoga veidošanos starp arodbiedrību un atbildīgajām valsts iesādēm. Tagad, kļūstot par EuroCop pilntiesīgu dalīborganizāciju, mēs būsim nodrošinājuši piekļuvi šiem instrumentiem arī Eiropas līmenī. Izsakoties vienkāršoti – ja viena vai otra jautājuma risināšanas procesā jutīsim mūsuprāt nepamatotu pretestību no saviem sociālajiem partneriem, tad varēsim šo jautājumu pacelt jau citā līmenī, iesaistot EuroCop resursus un tiešo pieeju Eiropas līmeņa institūcijām. Mūsdienās nevienam jau vairs nav noslēpums, ka pēc vienas vai otras Eiropas institūcijas rekomendācijām vai norādēm, vietējās iestādes dažādus trūkumus un nepilnības cenšas novērst daudz aktīvāk, nekā tas ir tad, ja uz to norāda kāds no sociālajiem sadarbības partneriem, piemēram, arodbiedrība.

Runājot par jautājumiem, ar kādiem uz doto brīdi savā dienas kārtībā strādā EuroCop, tad tie nebūt nav tāli no tiem, ar kādiem saskaras arī LIDA. Vienīgā atšķirība ir tā, ka ja Latvijā galvenie problēmjautājumi ir atalgojums un sociālās garantijas, tad lielākajā daļā Eiropas priekšplānā ir izvirzījušies jautājumi par darba drošību un dienējošo fizisko un psihisko veselību. Darba vides uzlabošana, tai skaitā psihosociālo risku mazināšana, pašlaik ir aktualitāte numur viens, ja tā var izteikties. Jautājums ar atalgojumu un sociālajām garantijām attīstītākajās Eiropas valstīs jau ir sakārtots vismaz tādā līmenī, ka tā vairs nav prioritāte starp risināmajām problēmām. Līdz ar to neredzu iemeslu, kāpēc Latvijā vajadzētu būt savādāk.”

Uz jautājumu par to, kāpēc LIDA lēmumu par iestāšanos šajā organizācijā pieņēma tieši tagad, A.Augustāns atbild sekojoši: „Patreiz dienesti Latvijā, tāpat kā daudzviet Eiropā, saskaras ar kadru trūkumu. Un pēdējos gadus šī problēma kļūst aizvien aktuālāka, jo kā viens no galvenajiem tās cēloņiem ir uzskatāms atalgojuma jautājums. Un, lai situācija nekļūtu vēl kritiskāka, tai pēc iespējas īsākā laikā ir jāatrod risinājums. Kādam varbūt ir grūti savilkt šajā sakarā paralēles ar arodbiedrības darbību, bet saistība ir vistiešākā, jo šis jautājums skar arodbiedrības biedru tiesības un intereses. Tāpēc arī arodbiedrība nevar sēdēt maliņā un rokas klēpī salikusi gaidīt, kā nu būs un kas nu būs.

Mums ir cieša sadarbība ar arodorganizācijām tuvākajās kaimiņvalstīs- Lietuvā un Polijā. Un tas mums dod iespēju novērot divas dažādas arodbiedrību darbības metodes. Tā, piemēram, Polijā, kur arodbiedrību kustība ir spēcīga, integrēta pašos dienestos, un dienējošie aktīvi iesaistās arodbiedrību darbībā, arodbiedrības kā spēcīgu argumentu var izmantot tieši biedru skaitu. To apliecināja arī oktobra sākumā Varšavā notikusī protesta akcija, kurā piedalījās teju 30 000 policisti, robežsargi, ugunsdzēsēji un citu dienestu pārstāvji. Viņi izgāja ielās lai aizstāvētu savas prasības attiecībā uz atalgojuma celšanu un sociālo garantiju uzlabošanu, un pēc pēdējām mums pieejamajām ziņām, šī protesta akcija ir vainagojusies ar pozitīviem rezultātiem. Protams, šādi un līdzīgi pasākumi ir dārgi un prasa ilgu sagatavošanos, bet pats svarīgākais šajā procesā ir fakts, ka arodbiedrības biedru skaita ziņā ir pietiekoši spēcīgas, lai ko tādu vispār plānotu organizēt. Paskatoties uz patreizējo biedru skaitu LIDA un salīdzinot to ar kopējo dienējošo un nozarē strādājošo kopskaitu, atliek vien secināt, ka pie mums lielākā daļa personu ir pārāk kūtras, lai savu tiesību un interešu aizstāvēšanai vispār iestātos arodbiedrībā, nemaz jau nerunājot par to, ka aktīvi piedalīties arodbiedrības ikdienas darbā vai šādās akcijās. Tāpēc mēs nosliecāmies uz tādas darbības metodes pusi, kādu izmanto kolēģi Lietuvā- sadarbība ar EuroCop un tās resursu izmantošana. Protams, arī Lietuvā biedru skaita ziņā arodbiedrības ir spēcīgākas nekā Latvijā, skatoties tīri procentuāli attiecību strap dienējošo un biedru skaitu. Arī sociālais dialogs un arodbiedrības tiešā iesaiste dienestu darbībā tur ir daudz attīstītāka, un tas atkal jau ir saistāms ar biedru skaitu. Bet neskatoties uz to, viņi saskaras ar situācijām, kad ir nepieciešama palīdzība „no malas”, un šādu palīdzību viņiem sekmīgi sniedz tieši EuroCop. Tāpēc, izvērtējot līdzšinējo Lietuvas kolēģu pieredzi, kā arī apzinoties to, ka vairuma cilvēku domāšanas veids un dzīves uztvere Latvijā tik pēkšņi un strauji nemainīsies, izvēlējāmies attīstīt tieši šādu darbības virzienu. Un tagad LIDA droši var teikt, ka dienējošajiem un nozarē strādājošajiem no arodbiedrības puses ir nodrošināts pietiekoši plašs instrumentu klāsts, lai viņi sekmīgi varētu cīnīties par savām intersēm. Paliek aktuāls tikai jautājums, vai viņiem būs vēlēšanās šos instrumentus izmantot. Velkot paralēles ar kādu populāru teicienu – makšķeri mēs esam sagādājuši.”