Dienestam noteikto prasību tiesiskie un praktiskie aspekti (02/11/2018)
Autore: mag.iur. Alise Rozīte
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības (turpmāk – LIDA) juriste Alise Rozīte, sava maģistra darba ietvaros, izstrādāja zinātnisko pētījumu par dienestam noteiktajām prasībām. Autore aicina biedrus un interesentus paust savu viedokli par zinātnisko rakstu sērijas tematiem, lai veicinātu nozares attīstību un stiprinātu dialogu ar biedriem un citiem interesentiem.
Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei, Latvijas valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības, kas nozīmē, ka Latvijas valsts ir atbildīga par pamattiesību aizsardzību. Tāpēc valsts ir radījusi iestādes, kuras savas kompetences ietvaros aizsargā cilvēku pamattiesības – dienestus. Pētījuma ietvaros autore kā paraugu izmantoja Valsts policiju, jo tieši šajā iestādē ir visdaudzveidīgākie amati, tādēļ pamatā pētījuma ietvaros piemēri tiks norādīti kontekstā ar dienestu Valsts policijā. Taču atziņas pēc analoģijas iespējams piemērot arī attiecībā uz citiem dienestiem.
Valsts, ar Satversmi, noteiktās funkcijas aizsardzībai pilda valsts amatpersonas – dienestos nodarbinātie - attiecībā uz kuriem noteikti specifiski kritēriji pieņemšanai dienestā, kuri atrodami Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma (šeit un turpmāk rakstu sērijā – Dienesta gaitas likums) 4. un 7. pantā. Ar spēkā esošo regulējumu valsts ir izvirzījusi prasības topošajām (un esošajiem) dienesta amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi. Tādēļ ir svarīgi izprast, vai ar esošo regulējumu ir pietiekami, lai sasniegtu likumā noteiktos dienestu mērķus.
Autores ieskatā, tiesiskais regulējums, kas nosaka prasības dienestam patlaban nav pietiekami efektīvs un ir uzskatāms par pārlieku standartizētu. Praktiski strādājot, autore ir saskārusies ar situācijām, kurās dienestā esošās amatpersonas šķietami nav atbilstošas dienestam noteiktajām prasībām, kā arī gluži pretēji – formālu iemeslu dēļ amatpersonai nav iespējas turpināt dienestu.
Atbilstoši publiski pieejamajai informācijai, 2017.gadā Valsts policijas amatpersonu nekomplekts bija 13%, kas liecina par diezgan lielu vakanto vietu pārpalikumu. Atbilstoši praksē redzamajiem notikumiem, ir konstatējams, ka kadru nepietiekamība nav tikai Valsts policijas problēma, bet arī citu dienestu. Autores ieskatā, šo situāciju būtu iespējams risināt, pilnveidojot tiesisko regulējumu priekšnoteikumiem esamībai dienestā.
Turpmākās nedēļas LIDA publicēs fragmentus no autores maģistra darba atziņām. Aicinām sekot līdzi, analizēt un izteikt savu viedokli!
P.S. Zinātniskais pētījums ir autores viedoklis par izvēlēto tematu. Zinātniskais pētījums nav juridiski saistošs.